"Es maksāju, lai saņem citi" ir utopiskais sociālisms. Ar skaisto saukli "no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības", kurš, diemžēl, mūsdienās un šajā valstī skan "no muļķiem maksimumu, katram pēc nekaunības". Jebkurā sfērā sociālos labumus noslauc nekaunīgākie un viltīgākie, nevis tie, kam patiešām pienāktos. Līdz ar to Afroras mītnes zemē, iespējams, tīri labi funkcionējošā sistēma tiešā pārcēlumā šeit būtu pilnīgs fiasko.
Kaut gan - pilnīgs fiasko būs arī tur, ņemot vērā pieaugošās nestrādājošo migrantu masas, kas pieprasa sev nodrošinātu dzīvi.
Līdz ar to es tomēr uzskatu, ka nabagiem sociālais pabalsts jebkādā veidā ir attiecināms uz tevi un taviem vacākiem/pēcnācējiem, bet ne uz kaimiņu Ņuru, kurai bērnu nav, jo negribas tās problēmas, vai kāds pusducis ar IQ-10 jau veģetē bērnunamos, toties pudele ir, jo regulāri piedzerties pienākas pēc Satversmes. Toties tiem, kas sarausuši sev viltīgās milzu algas, pienākas dalīties ar tiem, ko viņi aplaupa. Jo Latvijā nav rūpniecības magnātu, kas ar savu prātu būtu spējuši uzcelt dzīvotspējīgu rūpniecības uzņēmumu. Ir tikai valdība, kas pieņem sev labvēlīgus likumus, spekulanti un parazīti.