1. maijs tā pievilcies ar padomijas smārdu, ka nekādi nesaistās ar kaut kādiem svētkiem, lai gan tiek pieminēta Čikāgas strādnieku demonstrācija. Lielākoties ar to gan nodarbojas zociķi, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas. Latviešos tas mītiņu un gājienu gēns ir baigi vāji attīstīts, jeb ir saprātīgs, pa tukšo neiet gavilēt.
Man 1. maijs atmiņās -darba vietā jālozē, kam pienākas iet gājienā, jo jāsavāc 8 cilvēki. Tiek nolemts, ka partijniekiem un komjauniešiem -obligāti. Fūuu... bet vēl 2 nelaimīgie jāatrod. Vēl kāds atkrīt, jo gājis Oktobra gājienā. Tās dažas reizes, kad esmu izvilkusi īso sērkociņu, galvenais bija aizmukt laikus, jo no kaut kādas vietas gar ielas malu stāvēja vīri privātā un nekādus sānsoļus vairs nepieļāva. Kad neuzkrītoši ir atpalikts no darbavietas ciešajām rindām, tad pa taisno uz staciju, lai baudītu garās brīvdienas.