tā, beidzot ierakstīšu par Sievieti, esmu saformulējusi domas. Man patika tvīts "Uz Upīti gājāt, uz Upīti uzrāvāties"

Resp - tas ir Upīša viedoklis par sievietēm , kāds nu tajā laikā, 1910.gadā , viņam varēja būt 33gadu vecumā.. Un saturs bija tas, kas man nelikās loģisks. Visa tā atriebes kāre un pa vidu nenormāla iemīlēšanās, tas varētu būt tipisks vīrieša uzskats par stulbajām maucīgajām sievietēm, kas grib atriebties, bet savā stulbumā iemīlas atriebes objektā, nepadomājot par sekām.
Scenogrāfija interesanta, tā runā. Man kā parastam skatītājam - nelikās aizgābjoša, bet pieļauju , ka no profesionālā viedokļa tiešām risinājums ir izcils- vieni un tie paši objekti labi transformējas citos. Lūriņas faniem noteikti patiks, jo viņa ir ļoti vispusīga un talantus demonstrē plašā amplitūdā.
Kas vēl man nepatika - atkal tika izmantots paņēmiens "uzraksts uz skatuves dibensienas". 2.balkona augšā sēdošie pilnīgi noteikti to neredzēja, bet teksts vismaz vienā vietā bija svarīgs - telegrammas saturs. Njā, būs vien jāpasūta stiprākas brilles - es no sava 1.balkona blāvāko vietu nevarēju labi salasīt:( Tekstam sākums spilgts, beigas - aiz prožektora pārgaismotas, blāvas. Besī tās uzrakstu projekcijas- tāpat no visām vietām viņas nav redzamas, no tālākām - nav arī salasāmas. (Svina garšā vispār to tekstu ir daudz un svarīgi - nezinu vai 2.balkonā redz?)