o jā, kaut kāds kašmars... dzīve bez higiēnas paketēm, tas vispār bija ārprāts, un tad kādā brīdī sāka ražot tās drausmas, kuras bija ap 1.5 cm biezumā. Viena drausmīga valsts. Par ko var nemīlēt savas sievietes! Nu nedaudz līdzsvaroja, tas ka nebija arī tualetes papīra, toties bija baigi lētās avīzes, kaut kur par 2-3 kapeikām. Šad tad tā sēdēšana uz poda labi ievilkās, ja procesā, pēkšņi gadījās kāds sakarīgāks tekstiņš.
Jā un remonti man patika, kad sienas krāsoja ar putekļusūcēju. Tur piestiprināja, puslitra burciņu un izklaide bija ne pa jokam.
Un fāterim bija Feliks, tāds verķis- ar ko algas skaitīja savai brigādei (datora priekštecis), es bieži aizmigu ar to skaņu.
Un vēl ābolu smarža, kurus omis savēra virtenē un žāvēja uz radiatoriem.
Un bija saldējums ar Riekstiem! vafeļu turzā. Un bija iespēja, - uzprasīt fāterim, - papu, tu saldējumu negribi? Protams, ka gribēja, man deva skanošo un par darbu es drīkstēju vienu pirkt sev. Fāteris savus 3-4, sabēra šķīvī un ēda ar lielo karoti. Bet es skatījos un domāju, ka tad , kad es būšu veca un man jau būs 27 gadi, darīšu tāpat. Un zināt, izrādās, ka vairs nemaz arī negribās. Droši vien saldējums tagad štruntīgs...
Un vēl pirmā filma par mīlu, liekas "Šerbūras lietussargi", kad pirmo reizi no kīno pārnācu puņķos un asarās un domāju, - re kāda viņa ir Mīla!!!