Kad iebūvējām pļavas vidū vienīgo māju, bijām pārlaimē. Saprotami pēc vairāku gadu dzīvošanas daudzstāvenē ar vārnām, bērniem, jauniešu nakts uzdzīvi, bomžu kautiņiem, kaimiņa pīpošanu, auto signalizāciju taurēšanu. Tad - bļin, naktī odi sāka traucēt, bet dienā - mušas.
Gāja laiks, apkārt, kā sēnes, saradās mājas: pļaušana, trimmerēšana, betonmaisīšana, zāģēšana, dzima bērni, tusiņi kaimiņos (es atriebos rīta stundās ar katla vāciņu dauzīšanu), saradās suņi (neinteliģenti, kas rej nejēgā), kaķi, atkritumizvedēji, vienbrīd pa pagalmu pasāka vazāties zalkši un vietējā mežā nez kas bij dzērvēm lēcies - naktī ap 2 sāka klaigāt kā negudras. Nu, tas bija kaut kad...
Tagad man ir po... Guļu kā nosista. Pie visa pierod, arī pie trokšņa. Tāpēc - "Pamain` attieksm`!"
Bet vispār, ausu korķīši ir super lieta! Tik mīkstiņi un visās krāsās....