Autors Tēma: Mana māja - mana... Jā, kas?  (Lasīts 4340 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Pūka

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #30 : 2016. gada 21. jūnijs, 11:56:25 »
Un varbūt klavieru "spēlēšana" pie labās  Pūkas būs viens no pilieniem, lai bērns tam tiešām pievērstos. Vecmāmiņai absolūtā dzirde, mātei absolūtā dzirde, vijolniece, bet māte nez kāpēc negrib, ka bērns iet mūziķa ceļu. Bet ja puikam tas patīk? Un nevis braukt ar moci? Nezinu.

Atslēdzies Trix

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #31 : 2016. gada 21. jūnijs, 12:17:10 »
Bet ja tik vien būtu dzīvē par ko satraukties!  Nieki! :)

Viena pile uz galvas - nieks. Pāris piles - arī štrunts. Bet regulāri vienā vietā pilinātas piles, kad tev nav iespējas pakustēties, lai no tām izvairītos, ir klasiskā inkvizīcija.
Es visu atceros, Ričard...

Aģents 0.7

  • Viesi
Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #32 : 2016. gada 21. jūnijs, 18:37:43 »
Sarakstu var papildināt ar kaimiņiem plastmasas svilinātājiem! Vienmēr svilina tieši saulainajās bezvēja dienās. Varbūt, tam ir kāds ezotērisks izskaidrojums (rituāla nozīme)?

Atslēdzies Pūka

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #33 : 2016. gada 21. jūnijs, 20:03:10 »
Trixi - tēvs grib, lai puika brauc ar moci, mamma negrib, lai muzicē, bet moci arī nē. Ome laistu muzicēt, bet viņai nav teikšanas, tagad es tā sliktā, ka atļāvu pie klavierēm pieiet, jo bērns gribēja? Ko man bij darīt, svešam bērnam pa pirkstiem sist? Melot, ka klavieres salūzušas? Ome speciāli pie manis veda , lai bērns papriecājas....  Es ticu , ka reizēm sīkas nejaušības pavirza vienā vai otrā virzienā. Sorry par oftopiku.

Atslēdzies Nomade

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #34 : 2016. gada 21. jūnijs, 20:26:59 »
Kad iebūvējām pļavas vidū vienīgo māju, bijām pārlaimē. Saprotami pēc vairāku gadu dzīvošanas daudzstāvenē ar vārnām, bērniem, jauniešu nakts uzdzīvi, bomžu kautiņiem, kaimiņa pīpošanu, auto signalizāciju taurēšanu. Tad - bļin, naktī odi sāka traucēt, bet dienā - mušas. 
Gāja laiks, apkārt, kā sēnes, saradās mājas: pļaušana, trimmerēšana, betonmaisīšana, zāģēšana, dzima bērni, tusiņi kaimiņos (es atriebos rīta stundās ar katla vāciņu dauzīšanu), saradās suņi (neinteliģenti, kas rej nejēgā), kaķi, atkritumizvedēji, vienbrīd pa pagalmu pasāka vazāties zalkši un vietējā mežā nez kas bij dzērvēm lēcies - naktī ap 2 sāka klaigāt kā negudras. Nu, tas bija kaut kad...
Tagad man ir po... Guļu kā nosista. Pie visa pierod, arī pie trokšņa. Tāpēc - "Pamain` attieksm`!"
Bet vispār, ausu korķīši ir super lieta! Tik mīkstiņi un visās krāsās....

Atslēdzies Trix

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #35 : 2016. gada 21. jūnijs, 23:27:26 »
Trixi - tēvs grib, lai puika brauc ar moci, mamma negrib, lai muzicē, bet moci arī nē. Ome laistu muzicēt, bet viņai nav teikšanas, tagad es tā sliktā, ka atļāvu pie klavierēm pieiet, jo bērns gribēja? Ko man bij darīt, svešam bērnam pa pirkstiem sist? Melot, ka klavieres salūzušas? Ome speciāli pie manis veda , lai bērns papriecājas....  Es ticu , ka reizēm sīkas nejaušības pavirza vienā vai otrā virzienā. Sorry par oftopiku.

A es tur pričom?
IMHO Tu kā brīvs ostītājs brīvā valstī vari mierīgi padot sīkam klavieres, lai pagaršo. Nekas krimināls tas nav. Cigareti vai pistoli taču nedotu? Tēmas sākuma kontekstā - vienreizēja stundas garuma grabināšana aiz sienas var izvest tikai galīgu kaimiņu-neirotiķi.

Tēva "gribu, lai dēls brauc ar moci" ir paša nepiepildītie sapņi. Nebūtu apspriežami vispār. Es arī nepriecātos par potenciāli nelaikā letālu nodarbošanos.
Mātes nepatiku pret mūziķa karjeru - saprotu. Es arī nesajūsminātos un neliktu visas olas šajā vienā grozā - cerības uz otru Elvisu Presliju nav lielas, bet Latvijā iespējas normāli dzīvot ar mūziku nav diženlielas. Ja neskaita spēlēšanu kāzās, bet tas likvidē pašu privāto dzīvi, jo visas brīvdienas ir aizbāztas ar kāzām un vakari ar citu muzicēšanu. Eiropā savu spēlmaņu pietiek, jābūt patiešām izcilam, lai sasniegtu kaut ko ievērojamu.

Tikai galvenais jautājums nav zināms - ko par savu nākotnes nodarbošanos domā pats puika [un kāds vecums]. IMHO būtu jātausta citas aizraušanās, piedāvājot paostīt dažādas iespējas, nestūrēt šaurā virzienā, [ne mocis, ne mūzika], bet neatmest mūziku pavisam. Ja būs tik ģeniāls un ļoti gribēs, tad izsprauksies caur adatas aci, bet savu panāks. Un tā tam būs būt. Ja neizšķilsies nekas ģeniāls, tad mūzika kā personības šķautne būs izcila, turklāt mūzika labi attīsta veselu sēriju citu fīču. T.i. es nemēģinātu aizliegt, bet nostādītu to kā blakusizglītību.


P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies ragana

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #36 : 2016. gada 22. jūnijs, 08:28:46 »

P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?
Ir tāda dažu ar moci sistu papucīšu fantāzija - "mans dēls motosportists".  :fubar: Zinu dažus bērnus, kas šīs tēva indeves dēļ uz mūžu ratiņkrēslā.

Atslēdzies daddy

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #37 : 2016. gada 22. jūnijs, 09:30:54 »

P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?

tā ir nodarbošanās, kas paplašinātos teikumos saucās "iegūt zināšanas un prasmes darbā ar tehniku". Braukšanas komponente tur ir labi ja 15% (tikai tik, lai vispār nezustu interese), pārējais ir jaukšana, skrūvēšana, ķīlēšana... šī procesa rezultātā rodas cilvēki, kas no tehnikas nebaidās, vienmēr spēj to izjaukt (dažreiz pat salikt atpakaļ) :) 
Ar retiem izņēmumiem to spēj iemācīt vienīgi tēvs, kurš pats no tā kaut ko saprot, kuram ir instrumenti utt.

Atslēdzies Trix

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #38 : 2016. gada 22. jūnijs, 10:02:46 »
tā ir nodarbošanās, kas paplašinātos teikumos saucās "iegūt zināšanas un prasmes darbā ar tehniku". Braukšanas komponente tur ir labi ja 15% (tikai tik, lai vispār nezustu interese), pārējais ir jaukšana, skrūvēšana, ķīlēšana... šī procesa rezultātā rodas cilvēki, kas no tehnikas nebaidās, vienmēr spēj to izjaukt (dažreiz pat salikt atpakaļ) :) 
Ar retiem izņēmumiem to spēj iemācīt vienīgi tēvs, kurš pats no tā kaut ko saprot, kuram ir instrumenti utt.

Kaut kā šķiet, ka diez vai māte protestētu pret to, ka dēlam tiek ierādītas tehniskas iemaņas. Īpaši, ja pati nav plīvuraina māksliniece/mūziķe, kas, kā rāda pārējais topiks, viņa nav.
Interesi par tehniku ar karoti neieliesi. Lai papucis ķīlē savus dzelžus, - ja sīkam būs iespēja piedalīties, tad pats piesūksies, ja ne - nav jāvelk ar varu, lai savas ambīcijas piepildītu. Lai gan - ja tam bērnam ir ap 5-7 (kā varētu būt, ja ir runa par mūzikas mācīšanos), tad tam papucim nav vairāk par 30. Un tiem, kam tagad ir 30, bērnība vairs nebija padomju gados ar neiztrūkstošo Jurkas garāžu, pēckara mopēdiem un pašu ķīlētiem braucamajiem. Tas nozīmē tikai to, ka papucim ir " fantāzija - "mans dēls motosportists"", nevis tas, ko Tu tagad liec viņa prātā. Tie bērnībā tupēja un spaidīja Playstation, nevis staipīja rūsainus un eļlainus bleķus.

Un vispār Tu lidinies savas bērnības atmiņās. Kurš gan mūsdienās pats kaut ko lietojamu ķīlē? Maksimums - zāles pļvējam nomaina asmeni.
Es arī atkodos, kad sagribēju sakontaktēties ar paziņu, kas pats bērnībā bija ķerts uz tehniku, ar kartingiem ņēmās, un tagad bērniem tehnikas studiju vada. Tur ir tāāāāda eiropas sertifikācija, ka aizmirsti par "piesēju izpūtēju ar drāti un aizlīmēju caurumu eļļas vadā ar skoču". Tas bija pirms 40 gadiem! Viss. Čušš. Hana. Nav vairs!

Un ja kāds izdomās savā garāžā pie mājas klapēt bleķus, tad pirmais kaimiņš nosūdzēs PP par trokšņa taisīšanu.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies daddy

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #39 : 2016. gada 22. jūnijs, 10:15:50 »
beidz, ja grib - var atrast iemeslu, kāpēc neko nedarīt, vai tomēr iespēju kaut ko darīt :) 

piem, mani mazdēli šobrīd laukos no rīta kā pazūd šķūnī, tā visu dienu zāģē, urbj, kaļ... ņemās ar koku, metālu, akmeni... pārdzīvo, ka viņiem pagaidām elektroinstrumentus nedod, ka viss ar rokas instrumentiem jādara :)     

Atslēdzies tuk

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #40 : 2016. gada 22. jūnijs, 10:58:04 »
Aizgājis jau offā, bet paziņa, kurš Rīgā strādā ar bērniem tehniskās darbnīcās stāstīja,
ka pēdējo gadu tendence - apmeklē 90% meiteņu.
Tas pats viņa kolēģim kokapstrādē. Kur ganās puiši?, lūk, jautājums.

Bet par to Pūkas minēto situāciju, patiesībā man žēl tā bērna.
Grib tēvs, grib māte, grib vecmāmiņa... un katrs to labāko...
Pats bērns kā personība tam visam pa vidu pazudis.

Vēlreiz sorry par offtop.

Atslēdzies Camma

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #41 : 2016. gada 22. jūnijs, 14:28:34 »
Jā, vot ko var muldēt offtopikā?!
Visus sakost!

Atslēdzies Pūka

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #42 : 2016. gada 22. jūnijs, 16:20:44 »
Camma, piedod! (noņurdēja Pūka samiegusi mazās, viltīgās, ačeles....)

Atslēdzies diddly

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #43 : 2016. gada 02. jūlijs, 23:07:03 »
 izieti dažādi dzīves vides etapi-no klusa dzīvokļa saimniekmājā,kura vēlākos gados kļuva neciešami skaļa nebeidzamo remontu dēļ,līdz mierpilnam klusumam mājā,kādreizejā mazdārziņu kooperatīvā.
Tajā centra dzīvoklī-kad bērns bija sīks-tikko ielieku gulēt-aaatkal aiz sienas urbj....lūdzos,lai salūzt tas urbis...liekas,vairumā lūza arī .
Mammas dzīvokļa kaimiņi-vecs pārītis,tantīte vēl strādā,vecīts pa māju. TAK!!! kā tantīte uz darbu-un parasti naktsmaiņā,tā vecīts skatās tv.
Normāli,ko vecs viens vakarā sadarīs. Tikai-vecīts slikti dzird. Un tad nu to tēvē skatās,un klausās,bet skan tā-āāāā,āāāā,jāāāā,āāā jāāāā,āāāā
Mans mammis,tādus tv toč neredzējis,sākumā man jautāja,ko tas vecais tur skatās,ka tā kliedz :blushing:


Tagad,dzīvojot purvmalā,varam sūdzēties par dzērvju klaigām,rudeņos,pavasaros.Zīles čīgā teju visu gadu,suņi vaukšķ,labi,ka iztālēm. Maniakāli pļāvēji un trimmerētāji mums kaimiņos nemīt. AK,jā-maija sākumā jāvaktē,lai kukūze neaizkūko gultā pliku,neēdušu,bez kapeikas pie dvēseles.

Atslēdzies tuk

Re: Mana māja - mana... Jā, kas?
« Atbilde #44 : 2016. gada 02. jūlijs, 23:25:14 »
Ar dzeguzēm traki, tad jāguļ ancukā ar desas lunķi zem spilvena un maku zobos ;).