kūpinātava-žāvētava

[Nomade]

Ir te kāds ar šitādu parikti pie mājas dārzā? Noder, nenoder? Ja ir, tad kādas - paštaisītas vai rūpnieciski taisītas?
Esmu sadomājusies, ka man vajag. Bet tad atkal- , nu cik tad es tur kūpināšos - varbūt 3x pa gadu. Toties tā doma, ka varu jebkurā brīdī dabūt žāvētu/kūpinātu vistiņu/zivtiņu, mani siekalaini satracina.

[tuk]

Gan ne pie mājas, bet pie vīra vecākiem.
Svaigi žāvēts ir svaigi žāvēts un tieši tāds, kādu gribi.
Ir ērti, ja kādas viesības, vai ciemkukulim.
Laiks ļoti ietaupās un nav pusdienu karbonādes jācep:).
Vēl man patīk, ka ar visām ārpus virtuves gaļām
ņemas Tukkungs, visas marinēšanas, grillēšanas, kūpināšanas.
Vīratēvam paštaisīta vēl padlaikos.

[Mangusts]

Tuk, vai nevari no vīratēva dabūt pašas kūpinātavas tehniskos parametrus un arī kūpināšanas tehnoloģiju - laiku, temperatūru?
Radi arī uztaisījuši eksperimentālu, bet pieredze noderētu. Šobrīd viss uz čuju.

[Kikamora]

Vecākiem ir. Jau kopš senseniem laikiem paštaisīts agregāts. Tiek regulāri izmantots - tēvam tas kā sirdslieta, visi draugi un kaimiņi uz svētkiem pasūta žāvētu cūkas krūtiņu. Nu nereāli garšīga... tēvs vēl eksperimentē ar dažādu koku malku, piedevām utt.
 Bet. Uzdāvinājām šitādu: http://abas.lv/lv/product/wood-smokehouse-45l, izmēģināja pāris reizes... nu nav tas smeķis tāds, kā paštaisītajā. Tā arī laikam vairs netiek lietota.

[tuk]

Tuk, vai nevari no vīratēva dabūt pašas kūpinātavas tehniskos parametrus un arī kūpināšanas tehnoloģiju - laiku, temperatūru?
Radi arī uztaisījuši eksperimentālu, bet pieredze noderētu. Šobrīd viss uz čuju.

Prasīju vīram par laiku, temperatūru - gaļa kādas vidēji 5h, ap 100 grādiem, bet esot
jāskatās, atkarīgs kāda gaļa, cik trekna /liesa, kā marinēta, cik ilgi,
ātrai apēšanai vai ilgākai stāvēšanai.
Vispār tā esot, ka pašam jāpiešaujas. Tad parādoties čujs, ņuhs un poņa.
Vīratēvam nekādu rasējumu neesot, vienkārši uzbūvēta, sākumā arī kas ne tā bijis,
tad pārtaisīta. Viņa tiešām no skata tāda prasta būdele.

[Afrora]

Māsai ir. Zem zemes līmeņa tādā kā iedobē kurina un tad laikam pa kaut kādu eju visi dūmi iet uz mucu kurā ir redeles un uz viņām tad vistas, gaļas, zivis.
Žāvē švāģers. Ar kkā pašmācības ceļā laiku un karstumu iemācījies. Manuprāt pat ja kūpina 3x gadā ir ok, jo savs ir savs. Šitā uzparikte ir viena no labākajām uzpariktēm, kuras ir fazendā sabūvētas
Vasarā tur daudz pasākumu, nu kas var būt labāks par marinētām un ar alksni kūpinātām vistām. Vai karpām. Vai cauraudzi?? Šie vēl citreiz puscūku daļēji sakūpina. Pavasarī un rudenī nekūpina, jo ilgi. Bet tas kā kuru gadu, laikam no laika apstākļiem atkarīgs.

[Pūka]

Esmu piedzīvojusi 2 žāvētavas, abas paštaisitas. Tā kā te stāsta -kurtuve,kur liek malku ir zemes/zem zemes līmenī - tālāk pāris metru truba/eja? zem zemes. Trubas galā paliela koka kaste ar jumtiņu, ar redelēm, sietiem , āķiem uz paaugstinājuma. Man liekas, ka tā kaste ir pat šķirbaina, lai dūmi, savu padarījuši, izplūst ārā.


Butes, luči, karpas, laši, cūkgaļa. Perfekti.  Diemžēl tagad, bildi nevaru aizsūtīt. Bet tehniskos parametrus varu pajautāt.

[Trix]

Ir aukstā kūpināšana (kurtuve zem zemes līmeņa, dūmvads 3+ metri un gaļa jau vēsos dūmos žāvējas), kas ir ilgāks process [ka tik ne pāris dienas]. Tur ir šaize, ka dūmošanai jābūt nepārtrauktai, tātad kādam naktī jāceļas kurināt.
Ir karstā kūpināšana - gaļa tieši virs uguns un dūmiem. Process ātrāks.

Tas ir izvilkums no tā, ko pētījām, kad paši taisījāmies uzveidot kūpinātavu.
Pieredzes nav - rokas par īsām un pulksteņi nejēdz ieturēt normālu ātrumu - tešas kā terpentīnu sajutuši. Nesanāk tādām ekstrām.

Jābrauc ciemos pie kūpinātavas īpašnieka, jāosta un jāgaršo rezultāts. Vēlams, vairāki.

[Mangusts]

Pajautā, lūdzu, Pūka.
Cerēju Jāņos brālēna žāvētuvi izpētīt, bet viņam pirkta un izskatās līdzīga kā Kikamoras liktajā linkā. Kādreiz turpat laukos bija liela bleķa kaste gaļas kūpināšanai pēc cūku bērēm. Karstums tika pievadīts arī pa trubu zem zemes, bet līdz ar cūču audzēšanas beigām, to likvidēja.
Tagad vīra radi uztaisījuši koka kasti, kurai karstumu pievada pa trubu no atsevisķas kurtuves, bet viss ir virs zemes.
Šobrīd būtiski saprast:
1. cik gara truba ir optimāli labākais variants, vai tas atkarīgs arī no žāvētavas izmēriem;
2. kūpināšanas temperatūra un kā to noteikt pašdarinātam veidojumam; gatavajiem, cik redzu ir iestrādāts termometrs;
3. kūpināšanas laiks, kaut uz aci;
4. truba virs zemes vai labāk tomēr zem zemes; vai tas ietekmē hermētiskumu, vai sasniedzamo temperatūru.

Uff... laikam šīs ir neskaidrās lietas nedaudz konkrētāk.

[Mangusts]

Paldies, Trix - kaut kas kļuva skaidrāks.

[tuk]

Nur man sķiet, šeit tie neskaidrie jautājumi tā klāri aprakstīti. Varbūt noder.

[attachment deleted by admin]

[Trix]

"Zem zemes" nav obligāti - vajag, lai garajam dūmenim ir slīpums, bet gaļa vēl aizsniedzama. Tāpēc parasti ierok. Jo garāks dūmenis, jo vēsāki dūmi.
Ja truba zem zemes, pieņemu, ka ar kondensātu dūmenī mazākas problēmas - sanāk izolēts skurstenis.

Žāvētavas izmērs no dūmeņa garuma nav atkarīgs. Pieņemu, ka lielākai kastei vajag vairāk dūmu un resnāku skursteni, kas, sekojoši, nozīmē lielāku krāsni, bet tas ir Trix loģiskais izvedums.
Jo aktīvāk kurināsi, jo temperatūra žāvētavā būs augstāka.

Neko diži vairāk es arī nezinu, man vīrs pārsvarā pētīja variantus, pa ceļam daloties atklājumos.

[tuk]

Laikam neveras, ne tā ieliku no mobilā.
http://m.la.lv/ka-laukos-kupinat-galu-vairakas-versijas

[Mangusts]

Tuk, liels paldies! 

[Nomade]

Paldies, tuk, par linku. Šitāds nebija lasīts.
Savos 40+ esmu vairākkārt kūpinātavām/žāvētāvām apkārt grozījusies, tikai nekad nebija vajadzības kaut ko sīkāku izzināt.
No kaut kādiem gadiem 5 atceros smaržu, ar ko bija pievilcies maisaudums, kas tika klāts pāri kūpinājumiem un uz kuru regulāri lēja ūdeni (laikam jau, lai pārāk neapdeg).
Tad padsmit vecumā ome bija pati ierīkojusi kūpinātavu - zemē ierakta truba, kuras vienā galā uguns, bet otrā- dzelzs muca ar redelēm un āķiem šķiņķa sakabināšanai.