Tuk, par "patērēto" mēs maksājam gan nodokļu veidā, gan pērkot biļetes, grāmatas u.c
Par grāmatām, ok. Cik liels ir Latvijas tirgus, cik ir izdevniecības %, cik % paliek autoram? Es nezinu ciparus, bet oriģinālas datorprogrammas LATVISKI, LV tirgum, neatmaksājas. Tad ko no dzejas var gaidīt?
Biļetes - par teātru finansēšanu nezinu, uz Dzejas dienu u.c. literāriem pasākumiem biļetes neesmu manījusi.
Nodokļi - ja kādam ir iedvesma izburties cauri Kultūras ministrijas budžetam, droši vien var prognozēt, cik kādos konkursos, grantos un projektos var dabūt tiešais darba darītājs, ja palaimējas iespraukties starp "savējiem". Starp citu, ļoti atgādina celtniecības projektus, kur mūrnieks vai flīzētājs dabū savu naudiņu pēc tam, kad paēdis ģenerāluzņēmējs, apakšuzņēmējs utt.
Ko es ar to gribēju sacīt? Māksliniekam tik un tā ir jābūt ļoti laimīgam vai ļoti nelaimīgam, lai kaut ko paliekošu radītu. Nav nekāds mūrētājs, kas nepaēdis ķelli nepacels. Tā ka nekāda nelaime kultūrai no nepaēdušiem dzejniekiem neceļas. Tikai nevajag iedomāties, ka kāds (es, jūs, valsts) viņus finansē.
