
dzeršanas sakarā man reiz bija kāds jautrs piedzīvojums. Tika paredzēts tusiņš nepazīstamā kompānijā. Sēžu pie galda, viss notiek, tikai tauta tāda stīvi ieturēta. Ne tev kādas jautrības, visi tik apzinīgi, dzeršana kaut kāda bremzēta... pāris skābulīšu otrā galda pusē nīkuļo. Kašmars. Vienā vārdā, pēc neilga laika, čukstu līdz-biedram,- Uz kurieni tu mani atvedi- tinamies. Tas arī nesaprašanā, saka,- Pats nesaprotu, parasti publika sakarīga. Paiet vēl kāds laiks un te pēkšņi noskaidrojās... Kad šamam tika jautāts, vai olgucis arī būs līdz paņemts, tas esot teicis, ka noteikti, tikai jārēķinās, ka olgucim ir "sarežģītas attiecības ar alkoholu". Asprātis, #&%$#!!! Nu un namamāte, protams, to pa savam iztulkoja. Brīdināja kolektīvu, ka čupošanas būs ar sarežģījumiem. Tauta saprotoša un cenšas cik spēj...
Tai sakarā, ielēju sev glāzi, piecēlos un paskaidroju kolektīvam, ka manas "sarežģītas attiecības" izpaužas tā, ka pēc trešās glāzes man gribās gulēt (un tad visa jautrība jau ir garām), tāpēc mana norma ir divas glāzes ar pusi. Tā kā dzeru maz, cenšos nelietot nekādus štruntus. Manā gadījumā, situāciju varētu glābt kāds sakarīgs brendijs.
Vienā vārdā, tusiņš bija izdevies, es tiku pie savām trim glāzēm

un kaudzes jaunu paziņu.