Par sieviešu/vīriešu ģimenes "tiesību" sadalījumu bezjēdzīgi šķēpus lauzt. Katram savs un tāds tādu atrod. Gan jau atradīsies sievietes, kas jutīsies laimīgas tādā ūberpatriarhālā modelī, kur domāt un lēmumus pieņemt ne vien nav vajadzības, bet pat netiek ļauts. Savā ziņā vienkārši - KKK un, ko vecis liek, to daru. Un vecis staigā pāva asti izslējis, un abi apmierināti.
Man personīgi tāds diktators simtu gadu nav vajadzīgs, es ar ģimeni saprotu Broma aprakstīto modeli, kur pastāv cieņa, mīlestība, empātija, sarunas un kompromisi.
