Jāparakņājas sevī, jāizvelk tā sakne, jāatzīst pašai sev, kas ir cēlonis, jāsaprot, kas spēj pasliktināt situāciju un, ja to nav iespējams novērst, jāizplāno kā no tā izvairīties. Tāpēc es neskatos filmas, teātrus, nelasu grāmatas kādas te iecienījuši citi - drāmas, filozofiski dziļas, kas liek domāt. Cenšot dzīvot viegli, pat sekli.
Un to lielo bezgalīgo kaut ko, kas velk iekšā, aizpildīt ar visu iespējamo. Tāpēc es cepu kūkas, eju mācīties, novembrī sāksies vēl vieni kursi, pēc jaunā gada man jau nākamie plānojas 2gb, ar entuziasmu pieķēros pie jauno forumu atbalsta. Lai domas nevis klīst kaut kur brīvā vaļā un aizmaldās tur kur viņām nevajadzētu būt, bet tiek pienaglotas pie konkrētām, praktiskām lietām, problēmām. Lai nodarbojas ar risinājumu meklējumiem šaurā lokā. Man palīdz, bet tas nenozīmē, ka es periodiski neatslēdzos no pasaules

Un tas nozīmē, ka interese par konkrēto projektu ir zudusi un man ir jāsamaklē jauna
problēma.
Bet es domāju, ka labāk pati aizej ātrāk pie speciālista, parunājies, lai palīdz sākumā, nevis robežpunktā, kad bez viņa vairs nevarēs.