Bērnībā biju "grāmatu tārps". Trīs mājās esošās sēņu grāmatas zināju no galvas un ģimenē skaitījos sēņu eksperts (droši vien smieklīgi izskatījās, kā pieaugušie mežā ar katru neparastāku sēni skrien pie 10gadnieces konsultēties). Spriežot pēc tā, ka vēl visi esam dzīvi, tēmu pārzināju labi.
Tagad, protams, lielākā daļa informācijas aizmirsusies, tāpēc lasu tikai "klasiku" :
- bērzlapes,
- alksnenes (marinētā veidā pēc tam tāda ņamma),
- vilnīšus, rudmieses, krimildes (pēdējās 2 mūsu sēņu vietās sastopamas ļoti reti; žēl, jo, manuprāt, visgaršīgākās no visām sēnēm)
- gailenes
- bekas, baravikas (lai gan negaršo man tie glumekļi, ņemu tāpēc, ka pieņemts, ka tās ir labākās sēnes. Izņēmums ir mazās sviesta beciņas marinētas. Pārējās tikai sīki, sīki sasmalcinātas mērcē kopā ar normālām sēnēm)
- cūcenes.