Es vēlētos skolā redzēt vairāk praktisko darbību, nevis tikai teorētiskas sarunas. Tā ir tāda utopiska ideja par ideālo skolu, kur bērni un jaunieši varētu iegūt zināšanas caur praksi, eksperimentiem, vērojumiem. Iet ārā aptaustīt, apskatīt, izmēģināt. Ķīmijā un fizikā taču ir tik daudz interesantu lietu, ko parādīt. Ok, latviešu valodā gramatiskie likumi ir jāiekaļ, arī matemātikā ir savas lietas, kas jāzin un viss.
Vidusskolā varētu iepazīt dažādas profesijas mācību gada garumā. Tā vietā, lai ieliktu audzināšanas stundu (manā laikā tādas bija), varētu paokšķerēties, kāds darbiņš ir medmāsai, kā strādā jurists, žurnālists, pilnīgi jebkas, kas tagad ir saistoši jauniešiem profesiju izvēlē. Redzēt kaut mazliet to virtuvi. Lai 12.klases beigās nav tik daudz apjukušu skatienu, jo cilvēks nezin, ko studēt, kurā virzienā doties, un, Dievs pasarg, lai tas nav jājautā Cosmo forumā. Es domāju, ka daudzi profesiju pārstāvji arī būtu gatavi paspert solīti pretī un pastāstīt. Lai nav tikai Ēnu dienas ietvaros, bet visu gadu.