Veģetārisms

[kvadra]

Nezinu, te vai varbūt pie virtuves priekiem drīzāk vajadzēja likt, bet izlasīju Cammas rakstu un sagribējās ko bilst šai sakarā.
Visu mūžu kā "normāls cilvēks" esmu ēdusi gaļu, bet šobrīd esmu jaunizcepta veģetāriete, nu jau kādus mēnešus trīs. Pamazām pie tā nonācu aiz tīri ētiskiem apsvērumiem, jo dzīvnieki un putni ir liela daļa manas dzīves, un, kad tos kop, vēro, iepazīsti, ārstē un pārdzīvo, kaut kā neizdodas vairs uztvert gaļu kā bezpersonisku produktu, kas radies veikala plauktā... Plus vēl šādas tādas ezotēriskas lietas... Nu, tādi mani tarakāni. Apsvērumu no uzturzinātnes un veselības viedokļa nebija nekādu, bet šajā ziņā ir negaidīts, patīkams blakusefekts - viegluma sajūta un zaudēta laba daļa liekā svara, nekā īpaši ar to necīnoties. Šķiet, ka vispār ēdu mazāk, jo nav vairs tās pārēšanās kā ar gaļu, kad gribas vēl un vēl. Man saka - jā, bet tagad vasara, ko tu ziemā darīsi. Dzīvosim - redzēsim. Galu galā, neesmu nedz kādu zvērestu devusi, nedz derības slēgusi, ja gribēšu atgriezties pie gaļas, neviens man to neliegs.
Ko gribēju sacīt. Man nepatīk agresīva savas taisnības uzbāšana no abām pusēm. Atceros kādreiz satikusi veģetāriešus, kas sludināja, cik briesmīgi ir beigtu miesu ēst - besījoši, un neko citu, kā vēlēšanos no tāda sarunas biedra atkratīties, neizsauc. Par laimi, tā nav masveida parādība, un man ir pazīstams labs strēķītis veģetāriešu un vegānu, no kuriem, kopā tusējot, neesmu dzirdējusi neviena vārda par savas gaļēdāja ēdienkartes nepareizību. Šobrīd saskaros ar vairāk vai mazāk paustu neizpratni par savu patreizējo gaļas neēšanu - no draudzīgas pavilkšanas uz zoba līdz apskaidrošanas mēģinājumiem par "zāles diētas" absolūto nepiemērotību cilvēka uzturam... Varbūt cienīsim viens otra izvēli, lai kāda arī nebūtu tās motivācija, un liksim cits citu mierā, lai katrs ēd, ko uzskata par sev piemērotu, un nesludināsim savu vispareizāko patiesību?

[Trix]

Šķiet, ka vispār ēdu mazāk, jo nav vairs tās pārēšanās kā ar gaļu, kad gribas vēl un vēl.

Katram rumpis savādāks. No dažāda veida zaļbarības, piemēram, man sāta sajūta neiestājas - kuņģis jau pilns līdz ūkai, bet ēst joprojām gribas nenormāli. Kas der pašam, neder Sašam.

Atceros kādreiz satikusi veģetāriešus, kas sludināja, cik briesmīgi ir beigtu miesu ēst - besījoši, un neko citu, kā vēlēšanos no tāda sarunas biedra atkratīties, neizsauc. Par laimi, tā nav masveida parādība, un man ir pazīstams labs strēķītis veģetāriešu un vegānu, no kuriem, kopā tusējot, neesmu dzirdējusi neviena vārda par savas gaļēdāja ēdienkartes nepareizību. Šobrīd saskaros ar vairāk vai mazāk paustu neizpratni par savu patreizējo gaļas neēšanu - no draudzīgas pavilkšanas uz zoba līdz apskaidrošanas mēģinājumiem par "zāles diētas" absolūto nepiemērotību cilvēka uzturam... Varbūt cienīsim viens otra izvēli, lai kāda arī nebūtu tās motivācija, un liksim cits citu mierā, lai katrs ēd, ko uzskata par sev piemērotu, un nesludināsim savu vispareizāko patiesību?

Tavos paziņās nav trāpījušies karojošie veģetārieši? Lieliski. Man ir gadījušies.
Bet vispār tas ir tāpat kā ar pediņu propagandu - jo vairāk viņi bļauj, ka viņi tiek apspiesti, viņiem ir tiesības un viņi ir vispareizākie, jo vairāk rada pretreakciju. Tāpat arī pēdējā laikā ir ļoti pamanāmas kļuvušas veģetāriešu un vegānu publiskās bļaustīšanās par nenormālajiem gaļēdājiem. Automātiski - pretreakcija.

Es gan līdz šim ne no viena karojošā veg- un veģ- a neesmu dabūjusi konkrētu atbildi, kā no pašu izaudzētās zaļbarības var izdzīvot eskimosi, inuiti un citi ziemeļu sniegu apdzīvotāji - taču arīdzan homo sapiens! -, kam roņi un zivis ir vienīgais reālais izdzīvošanas avots.

Bet vispār cilvēkiem ir pārāk daudz brīva laika un pārāk izlutušas smadzenes, ja jādzen tufta par to, ko ēd kaimiņš. Kamēr neēd citus kaimiņus un citu kaimiņu kaķus, tā ir kaimiņa darīšana. Lai gan - ja gribas ēst sugasbrāļus, welcome uz vietām, kur šīs tradīcijas ir cieņā.

[kvadra]

Nu bet es jau akurāt par to pašu, Trix - ka nav ko kaimiņa šķīvī lūrēt un savu ēdienkarti par patiesību pēdējā instancē sludināt. Un, ka nevar no tā eskimosa prasīt, lai viņš kaltētas sūnas grauž.

Bet, par manu ēdienkarti runājot, nav jau tā, ka no zāles vien pārtieku (to tiešām nevaru iedomāties) - ir taču vēl piena produkti, zivis, olas, sēnes, pākšaugi... Un visādas lietas, ko neesmu līdz šim pat pamanījusi, kamēr cepu karbonādes un cīsiņus.

[ineshuks]

Tas ir tas ar ko greeko eetisko iemeslu mineetaaji- piens un olas... arii ljooooti neeetisks bizness...

[Camma]

Nē, nebūt neesmu pret veģetāriešiem vai vegāniem. Ja runa ir par pieaugušiem cilvēkiem ar normālu saprāta devu. Nedomāju, ka mūsu vecvecmāmiņas un vecvectētiņi tā nu stūma māgā zardiles vai karbinādes. Kādreiz gaļu neēda katru dienu. Desa skaitījās delikatese un to gatavoja no labākajiem gabaliņiem. Nevis samala nagus-ragus kopā ar soju un umami glutamātu, nitrātiem.
Patiesība ir kaut kur pa vidu.
Pašlaik ir tendence aizmirst tos produktus un dārzeņus, ko lietoja mūsu senči. Trakums ir ar bērniem un pusaudžiem. No veģetārieša viedokļa kola un čipsi (cik banāls piemērs!) ir ļoti akceptējami. Diemžēl bērns kļūst par vecāku eksperimentu upuri. Bez tam, jāņem vērā mūsu atrašanās vieta (saules tomēr par maz) un totāli mainītais dzīves stils - bērni vairs nespēlējas ārā un vispār pavada ļoti maz laika ārā.
Es nesaku, ka tas tā ir 100%. Bet vecāku dulluma samocītus bērnus diemžēl nākas redzēt arvien biežāk...

[Samotrākes Nīke]

Sorry par off-topiku, bet te prasās izstāstīt šito jociņu. Uzslēgājās man iekš TV krievu Stand-up, tur viena kaukāziešu izcelsmes jaunkundze (uzvārdā, šķiet, Ahmetova) stāsta: tagad veģeteriānisms ir modē, bet pirms gadiem 10, kad es vecākiem paziņoju, ka esmu veģetāriete (krieviski - vegetarianka), māte visu nakti raudāja, bet tēvs piedzērās un noprasīja: Meit, tev tiešām vīrieši nemaz neinteresē?   

[kvadra]

Vajadzēja skaidrāk vārda sākumu izrunāt, ne tikai izskaņu 

[tuk]

Vispār jau ēdam to gaļu par daudz. Cik vidēji dienā vajadzēja?, 50gr., ik pārdienas 100.
Un ja vēl tā patiešām būtu Gaļa, tieši tā, ar lielo burtu.
Ja sakarīgas zivis būtu ne vien Centrāltirgū, droši vien ēstu mazāk, vismaz mūsu ģimenē.
Vasarā es mierīgi varu iztikt bez gaļas, īpaši, ja karsta, tiešām negribas. Gribas ko vieglu.
Piedevām visas tās ogas, svaigi pašmāju dārzeņi..., vietas arī visam nepietiek.
Mēs ģimenē vispār daudz ēdam augļus un dārzeņus,
bet veģetārieši gan neesam, bet ir periodi, kad vienam vai otram gaļu negribas, 
tad tas arī neēd. Kad gribas atkal ēd. Kaut kā uz to visu neiespringstu.

Bet arī ir bijis, kad “personiski“ pazīstamu lopu nevarējām ēst,
tā ka Kvadru varu saprast.

[Mango]

Es vsp neieklasificēju sevi ne pie vieniem un kāpēc tas vispār skaļi jāpaziņo, savā nodabā vnk nelieku šķīvī gaļu, ja negribu. Ciemos pat nepamana. Es arī nepētu, ko kurš ēd.

[Lilith]

Laikā, kad neēdu gaļu, uzbarojos, jo nekādi nevarēju gūt sāta sajūtu. Tad vēl sāka saldumi kāroties. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vajag gaļu (ne baigos kvantumos, bet tomēr). Starp citu, uzskatu, ka arī zivis ir gaļa, un bez tām es nu nekādi nevaru iztikt. Bet tā - man vienalga, ko citi grauž, lai tik mani neaiztiek!

[reno]

Sēnes jāēd, sēnes! Kad pusdienās bija krāsnī cepti kartupeļi un baraviku mērce, neko vairāk nevajadzēja, pilnīga sāta sajūta. Lai arī esmu pārliecināta gaļēdāja.

Skaļi jāpaziņo v ai jābrīdina būtu vienīgi tiem, kas specifiski -miltus, riekstus un ko tur vēl nevar ēst

[Mangusts]

Karstā laikā mierīgi iztieku bez gaļas, nemaz neprasās, bet pilnībā no tās atteikties šobrīd negribu. Lai gan varētu un derētu kopējo gaļas daudzumu samazināt. Veģetārisms šķiet pilnīgi O.K., bet uz vegānismu gan skatos greizi - pārāk daudz tur ideoloģijas, atstit sektantismu. Lai gan - kamēr manā šķīvī neviens nelien, katrs var ēst, ko labpatīkas.

Pieredze ar veģetāriešiem dažāda. Draudzenes vīrs, kuru ģimenē jau kādu laiku (būtu tikko pievērsušies veģetārismam vēl saprastu) neēd gaļu, zivis, olas, pie brokastgalda mierīgi lepojas ar to, kā pāraudzina radus, stāstot tiem par līķu ēšanu.  Un izskatās, ka, kā Lilith minēja, šajā gadījumā gaļa tiek kompensēta ar saldumiem, jo deserti viņu mājās ir ļooooti saldi, man  - pārāk.
Cita draudzene savu veģetārismu nekādi neafišē, vienkārši ēd, ko vēlas, un nezinātājs pat uzmanību nepievērsīs, ka gaļas uz viņas šķīvja nav.
Radiniece lielāko daļu mūža neēd tikai gaļu, bet no zivīm, jūras mošķiem, olām utt. nevairās, tāpat arī no piena produktiem, baltajiem miltiem, ko šobrīd modē neēst. Viņa izskatās lieliski - nekad nepateiksi, ka pirms pāris gadiem palika 50.

[Mao]

Nezinu, te vai varbūt pie virtuves priekiem drīzāk vajadzēja likt, bet izlasīju Cammas rakstu un sagribējās ko bilst šai sakarā.
Visu mūžu kā "normāls cilvēks" esmu ēdusi gaļu, bet šobrīd esmu jaunizcepta veģetāriete, nu jau kādus mēnešus trīs. Pamazām pie tā nonācu aiz tīri ētiskiem apsvērumiem, jo dzīvnieki un putni ir liela daļa manas dzīves, un, kad tos kop, vēro, iepazīsti, ārstē un pārdzīvo, kaut kā neizdodas vairs uztvert gaļu kā bezpersonisku produktu, kas radies veikala plauktā... Plus vēl šādas tādas ezotēriskas lietas... Nu, tādi mani tarakāni. Apsvērumu no uzturzinātnes un veselības viedokļa nebija nekādu, bet šajā ziņā ir negaidīts, patīkams blakusefekts - viegluma sajūta un zaudēta laba daļa liekā svara, nekā īpaši ar to necīnoties. Šķiet, ka vispār ēdu mazāk, jo nav vairs tās pārēšanās kā ar gaļu, kad gribas vēl un vēl. Man saka - jā, bet tagad vasara, ko tu ziemā darīsi. Dzīvosim - redzēsim. Galu galā, neesmu nedz kādu zvērestu devusi, nedz derības slēgusi, ja gribēšu atgriezties pie gaļas, neviens man to neliegs.
Ko gribēju sacīt. Man nepatīk agresīva savas taisnības uzbāšana no abām pusēm. Atceros kādreiz satikusi veģetāriešus, kas sludināja, cik briesmīgi ir beigtu miesu ēst - besījoši, un neko citu, kā vēlēšanos no tāda sarunas biedra atkratīties, neizsauc. Par laimi, tā nav masveida parādība, un man ir pazīstams labs strēķītis veģetāriešu un vegānu, no kuriem, kopā tusējot, neesmu dzirdējusi neviena vārda par savas gaļēdāja ēdienkartes nepareizību. Šobrīd saskaros ar vairāk vai mazāk paustu neizpratni par savu patreizējo gaļas neēšanu - no draudzīgas pavilkšanas uz zoba līdz apskaidrošanas mēģinājumiem par "zāles diētas" absolūto nepiemērotību cilvēka uzturam... Varbūt cienīsim viens otra izvēli, lai kāda arī nebūtu tās motivācija, un liksim cits citu mierā, lai katrs ēd, ko uzskata par sev piemērotu, un nesludināsim savu vispareizāko patiesību?

Vai man dieniņ! Un tāpē Tu tagadiņ apēd to izdzīvojušo dzīvnieciņu pārtiku, ja? 

[dille]

Ēdot zivis, piena produktus, olas - organismam absolūti nekā nepietrūkst. 
Kādreiz gadus 7 biju veģetāriete, iesākumā gan vairāk vegāne.
Nebija ne vainas, bija jāatrisina veselības problēma, tīri labi izdevās, lai arī daļa ārstu šausminājās un biedēja.

Tad sapratu, ka normālam cilvēkam arī kaut kāds saturs vajadzīgs, it īpaši mūsu platuma grādos dzīvojošajiem gaļa un zivis ir piemēroti produkti.
Zivis ēdu, kad ir iespēja. Svaigi gatavotas. Taisni žēl, ka vīrs nav makšķernieks.
Gaļu tagad ēdu, bet  - ne gluži katru dienu. No tiem senajiem laikiem, kad sapratu, kādi sū ir cīsiņi, sardeles, desas, cenšos tos nelietot vispār.

Lielākā daļa seno laiku cilvēku it kā ēda visu, tikai nevarēja visu dabūt vai atļauties.
Gaļu cilvēkiem kārojās, bet tas nebija ikdienas ēdiens. Lopus katru dienu nekāva un žāvējumus, sālījumus katru dienu pie dienišķās putras vai kartupeļiem klāt nedeva.
Salduma bija ļoti maz - ogas mežā; uz svētkiem, lieliem godiem - kāds kārums. Medus nebija vienkāršiem ļaužiem dabūjams.

Par svaru un veģetārismu. Man ir tā jokainā īpašība, ka organisms katru reizi noreaģē uz pārsteiguma momentu. ja kaut kas kardināli izmainās - tad jā.
Otrreiz mēģinot to pašu, viņš, gudrinieks, pasaka - nē, uz šito vairs neuzķeršos

Man arī nepatīk savas pārliecības acīs bāzēji. Kas vienam der, otram galīgi nē. Un varbūt pēc brīža pats rīkosies pilnīgi pretēji sevis sludinātajam
Bija mums fantastisks seminārs. Organizatore bija parūpējusies arī par jauku kafijas galdu pārtraukumos, kaut viņas pienākums vispār nebija mūs barot.
Un viens skuķēns, pārskatot visu, nobrēcas - kā, un veģetāriešiem nekā nav!?!???
Uz galda bija ūdens ar citronu, tēja, kafija un fantastiski svaigi, smaržīgi divu veidu pīrādziņi.
Organizatore samulsusi atteica - atvainojiet, neiedomājos, jā, man tas būs jāņem vērā.
 
 

[Pūka]

Nupat man iekrita rokās šī grāmatiņa. Spriežot pēc noplēšamā kalendāra lapiņas vēl vecajā drukā, kas kalpoja par grāmatzīmi - ap 1935.gadu. Es šokā - tur ir visi argumenti, ko lieto veģetārieši šodien!!! Un 420 receptes.
 
Šodienas veģetārie gatavotāji var iet mierīgi atpūsties - tur ir gan Zāgo zupa, gan Feņķeļu salāti, gan gaspačo, saukts par Tomātu zupu, gan artišoki, sparģeļi, sarkanie kāposti, rožu kāposti, Maisa vālītes, Mangoldi, Špināti, Skorconeri,Rizotto - n pagatavošanas veidos, zupas, mērces, pudiņi, sacepumi, saldie, konditoreja. Protams arī visi vietējie - graudaugi, saknes, ogas, augļi.

Mangolda kāti au gratin, siltā kaperu mērce, ananāsi ar burkāniem - snobiskās "Četras sezonas" var iet nervozi uzpīpēt aizdurvē.

Receptes mani tiešām uzrunāja! Es ikdienā lietoju arī gaļu, bet noteikti pamēģināšu kaut ko no šīs grāmatiņas!

Un tas viss tāltālajā 1935.gadā!!!





[attachment deleted by admin]