Situācija: Vecmāmiņai vienistabas dzīvoklis Rīgā, Mamma divistabu dzīvoklī Rīgā, Meita ar 2 bērniem īrētā dzīvoklī ārzemēs.
Papildus info - Vecmāmiņas dzīvoklis Rīgā pieder Meitai. Meitai pieder arī zemes gabals Pierīgā. Ieķīlāts, lai uzsāktu dzīvi ,ārzemēs. Māte maksā par ieķīlāto zemi.
Notiek darījums- Māte pārdod savu 2istabu dzīvokli Rīgā, atdod visu naudu meitai, meita nopērk analoģisku dzīvokli ārzemēs. Tagad mainītas lomas - Māte dzīvo īrētā dzīvoklī Rīgā. Meita sola atdot 1 ist. Vecmāmiņas dzīv.Mammai. Vai nu lai Mamma iet tur dzīvot, vai lai pārdod un nopērk sev citā Rīgas vietā.
Vecmāmiņa nomirst. Māte maksā par savu jauno īrēto dzīvokli, par meitas ieķīlāto zemi, un vēl par tukšo vecmāmiņas dzīvokli, kas pieder meitai.
Meita pasaka, ka kaut kad nopirks Mātei dzīvokli mazpilsētā, vai Rīgas rajonā. Vārdu sakot, mutiskais solījums atdot/pārrakstīt Vecmāmiņas dzīvokli Rīgā vairs nav spēkā. Ja Māte spirināšoties pretī, mazbērnus mūžā neredzēšot. Vecmāmiņas dzīvoklis ir Meitas un viņa var darīt kā grib, Mātei tur aizliegts kāju spert, draudot ar policiju.
Māte turpina maksāt par 1) savu īrēto dzīvokli, 2) meitas ieķīlāto zemi, 3) par meitas 1 stabas dzīvokli. Meitai tas viss pofig. Zina, ka maksās, lai īpašumus neatņem ģimenei.
Vai ir kāds likums, kas aizsargātu māti, kura burtiskā nozīmē VISU ir atdevusi meitai? Par morāli nerunāsim.