Morāle un likums

[tuk]

Meita arī, izsaktās, ka ir izvēlējusies. Nomest akmeņus ar visu māti. Un vai tas ir nepareizi? Neņemos nosodīt meitu.
Viņia de facto nav bijis neviena īsta vecāka, kgan 1 bija dzīvs un relatīvi fiziski vesels...

Neko viņa netaisās nomest , kurš tad piķos?
Akmeņi noder, lai maku turētu īsā saititē .

[ineshuks]

Maate grib standarta komplektu- lai meita grib, kaa maate grib... un lai taa grib "pati no sevis"...

Naivaakas fantaazijas pagruuti iedomaat...

[kvadra]

Bezceris tas ir, bez-ce-ris. Savos rados novēroju bik līdzīgu situāciju 20 gadu garumā  -  "donors", no kura tika visu laiku sūkta nauda, retumis kaut ko par situāciju pažēlojās, bet uz visiem padomiem, kā šo došanu ierobežot, otrā vārdā turpat pretim atbildēja "bet kā tad lai es nedodu, man kumoss mutē nelien, iedomājoties, ka viņam nav un viņam tik grūti iet... Man viņa žēl, viņš tak man vienīgais" un blablabla...  Un tā līdz savai pēdējai stundiņai. 

Turklāt katrs trešais, kas šādā situācijā, labu gribēdams, mācīs "donoru" nedot, iemantos nedraugus no abām pusēm - "izsūcējam" apdraudēs ienākumu avotu, bet "donora" acīs kļūs par ļaunekli, kam tik cieta sirds, ka izsūcēja... pardon, trūcīgā miesīgā tuvinieka, nemaz nav žēl.

[Pūka]

Inešuk, aļo. Māte grib, lai meita pilda solīto, lai viņai vecumdienās ir savs dzīvoklis, nevis pa īrētiem jāmētājas, maksājot dubultā. (Īre plus komunālie) Bija norunāts? - bija. Mātei pat prātā neiienāca to juridiski noformēt. Meita taču. Meitai ārzemijā (ne UK, citā) izdevumi samazinājās - par īri nav jāmaksā. Toties Rīgā vienistabnieks stāv tukšs, Māti tur nelaiž, draud ar policiju, ja spers kāju. Un vispār Meita domājot par saviem bērniem uz priekšu, jauki, ja Latvijā , mazpilsētā vai pierīgā būtu kāda platība , ko izmantot ,un vasarās tur atpūsties.
Jo arī tie varianti, ko viņa kaut kad sola Rīgas dzīvokļa vietā - tie būs uz meitas vārda.


Atmetam visu pagātni, apskatam tikai dzīvokļa pārdošanas- maiņas variantu. Atkāpšanās no visiem punktiem.

[Pūka]

Sapratu, piekrītu 97 % bezcerīgi. Nedošu nekādus padomus, pat ja prasīs. Varbūt šeit izklāstīto atstāstīšu, kā savas pārdomas...

[tuk]

Ja atmet pagātni, tad liecinieki, tiesa.
Bet pagātne jau neatmetas - māte ar meitu tiesāties negrib, jo “meita tak“ .

[ineshuks]

Pagaatni atmest nevar... jo no taas viss naak... meitai bi dziivoklis, zeme... maate dura vulgaris, ka saveejo paardeva un uz iireetu paarvaacaas jau liidz tam par meitas dziivokljiem/zemeem maksaadama...
Ir vinjai kkaac psiichalogjisks ieguvums no taa visa, citaadi tik glupi neriikotos...

Un ticeet, ka aarzemees dziivojosham ir gruutaak kaa te- nu toch smadzenju deficiits organismaa...

[tuk]

Nu nez, ja arī māte izkarotu to dzīvokli, tomēr tam vajadzētu būt uz mātes vārda.
Citādi jau kā kas ne meitai pa prātam, draudēs ar poličiem, mierīgu vecumdienu nebūs.

[ineshuks]

Offtop, bet es vareetu desmitiem storiju publiskot, kur vecaaki emocionaali destruktiivu veesturi censhas materiaali atrisinaat... pozitiivi iznaakumi nav redzeeti...

[ineshuks]

Meitai lieks gemorojs uz maates vaarda tagad pirkt kko... peec tam kraameeties ar mantojuma lietaam un nodokljiem...

[mellene88]

eh Pūk izlasīju tavas pārdomas...
vispirms jau ..es Tevi saprotu..saprotu tādā ziņā,ka no malas redzot kko nepareizu un greizu,gribas sist pie zvana un norādīt uz nepareizību ,jeb ar labu sirdi apveltītam gribas mesties palīgā un labot nepareizību...
Mana sliktā vai labā ziņa ir tāda,ka neko no tā nav jādara...jāliekās mierā...labākajā gadījumā jāuzklausa cilvēks,kurš dalās kreņķī...un kamēr nelūdz konkretu palīdzību tikām tu vari tikai klausīties,klausīties un klausītis(ja nervi tur).
man jāsaka kā ineshukam, buntēm ir šādu situāciju...un labais gals viņām ir tikai tad, kad paši iesaistītie kko maina un saprot,ka kkur ir nolaists greizi...
no pieredzes saku,ka labot  kko ir dikti grūti..pat ja apzinies,ka vajag...arī mana karmiskā problēma nav atrisinata un es pat vairs neticu,ka atrisināšu šajā dzīvē...manas attiecības ar mammu...mums starpība tāda,ka no ārpuses viss labi..bet vidus sapuvis..
un ar morāli tur nekāda sakara... redz...es daru visu itkā morāli(??) pareizi... neviens neko nevar pārmest..tajā pat laikā tieši moralā gandarījuma par to nav...es to daru,jo tāds ir mans pienākums..es pildu pienākumu rūpēties par vecākiem... eh...
..sarežģīti... gribu teikt to,ka tas ir viņu pašu iekšējais tusiņš..lasot tavu skopo paskaidrojumu..man acu priekšā bija filma,kā viss šitas uzplauka... rezultāts diemžēl nav nekas unikāls...
akmeņus nomest Pūk nav viegli(arī savējos stiepju, piesedzu un nomaskēju,bet nekur jau viņi napaliek)....viņus vajadzētu atdot atpaklaļ adresātam(mammai) un par abām skaldīt,bet cik bieži tas ir iespejams??
faktiski, diezgan liidzga situācija risinās man rados(tikai vēl daudz krutāk un ar lielākiem apgriezieniem )...jau 30gadus... visi esam iemācījušies distancēti klausīties jaunākos pavērsienus..paliidzēt nevar neviens...
kad situācija saasinās liidz pilnīgam ārpratam ir piedāvāti praktiski risinajumi un paliidzibaa.. bet to nevienam nevajag.Kā jau te minēts ar savu paliidzibas piedāvāšanu nokļūstam iesaistīto pušu frontē un tad visas puses apvienojas un metas virsū paliidziibas piedavatājiem..Jo sasodiic..kāds grib izjaukt kārtību aktīvajā ārprata zonā.
Nu taa kkā īsumā 
šito pārtraukt var tikai paši iesaistītie...taa faktisi ir labā ziņa..jo citiem nebūtu jajūtas vainiigiem par to,kas tur notiek ..

[Mao]

Es zinu vienu ģimeni izjukušo, kur sieva  tik ilgi kompostrēja smadzenes savam vīram kopā ar savu māti, ka tas banāli aizgāja čībās un halātā, kur acis rāda. Ir meita, nu jau gadi pagājuši, meita gandrīz pieaugusi, labi mācās, lasa grāmatas, vasarā piestrādā. Uzminiet, kurš vientuļi zilā ekrāna ugunsgrēka spazmās veģetē kopā ar mammuci? Nē, nē - viss jau štokos, piegulētājam ar patīk gan abas dāmītes, gan TV grēki... . Bet meita diennaktīm mājās nerādās.


Rezumē: bērni ir, kā lakmusa papīrītis. Viņi jūt, kurš ir kurš. Bet ir lieli riski, ka izaugs kopijas. Tātad malā stāvēt nedrīkst.

[tuk]

Es to akmeņu līdzstaipīšanu mūža garumā pilnīgi neizprotu.
Nu bija čakars bērnībā, un ko?, tagad vendeta visu atlikušo dzīvi?, kāds no tā labums?
Mātei akmeņi no savas mātes, tai no savas, tai vēl no savas..., nebeidzams aplis,
kurš atkal projecējas nākamajās paaudzēs? Nu nafik. Dzīve tak viena.
Ja grib lai tas aplis pārtrūkst, pašam vien jātiek ar sevi galā un jāstāv tam
pāri, un iekšēji jāizlīgst, jo otru jau nepārtaisīsi, vienīgi pats sevi.

[ineshuks]

Lielaakoties to var tikai, ja visai ierobezho saskarsmi...

[tex]

Kur vēl labāk ierobežot, kā notīties uz ārzemiju? Vsp cepuri nost par uzņēmību un iekšām! Vai permanento vieglprātību, kas šajā gadījumā viņai nākusi par labu.


un jā, meitai arī droši vien tā komunikācija ir tik "patīkama" (uz to arī norāda lamas), ka viņa to labprāt atslēdz... un pareizi dara.


Ja mātei nav iekšu vnk pārtraukt maksāt par visu, tad lai maksā. Līdz tam, ka pārtraukt maksāt par jelko citu, izņemot savu īres dzīvokli un doties atvaļinājumā kaut ar autobusu un grāmatu uz īres namiņu Palangā(tur visādi štrunti ir gana lēti, ja nav 5* prasības), viņa diez vai izaugs. LAi meita ar  saviem īpašumiem un visu pārējo tiek galā pati. Un lai beidz vienreiz uzmākties ar savu taisnību un pareizību. Vispirms lai savu dzīvi sakārto tā kā gribētu sadiriģēt meitas un tad ar piemēru rāda kā vajag! Diriģēšana pa telefonu pilnīgi pamatoti varētu izraisīt vienīgi lamas.


Tomēr nesaprotu tos, kas te ir mātes pusē. Mātei bija jābūt pieaugušajam viņu attiecībās. Mātei bija un ir jāspēj pieņemt lēmumi. Meita ir rezultāts. Jā, pieaudzis nu jau un izmanto situāciju sev pēc savas saprašanas derīgākajā veidā. Un kā viņai to var pārmest? Kāpēc meitai būtu jāžēlo lupata, kas veģetē uz tā, ka citi viņu žēlo, nevis dzīvo savu dzīvi? Kaut ievieš sev vīrieti(vai sievieti, ja veči nepatīk, ir 21.g.s.)...