Pārmaiņas. Vai nemaiņas.

[Sēklis]

Man radās ideja mainīt nodarbošanos. Jauno varu sākt paralēli, lēnām, cik laiks atļauj. Kad pirmspensijas vecumā atlaidīs no tagadējā darba, būs kaut kas iesākts.
No vienas puses tas ir līdzīgs bērnības sapņu darbam. Kad esmu tagadējā darbā, rodas visādas idejas, ko un kā varētu izdarīt, gandrīz fiziska laimes sajūta.
No otras puses neesmu vairs nekāda jaunā, pastarīte vēl nav "izlidojusi", redze vairs nav nekāda labā, un kad esmu mājās, tad redzu tikai to, ka nekam citam ārpus vāveres riteņa man spēka nepietiek un ir pilnīga bezcerība atrast vēl laiku tam jaunajam.
Sajūta kā velisipēdistam, redzot fūri. ja kārtīgi uzmīšu un iesēdīšos astē, varēšu braukt aizvējā. Bet ritenis neeļļots, spēka nepietiek.
Ko gribu no jums? Nezinu. Varbūt pārdomas. Vai ņemšu vērā? Nezinu. Gribējās parunāties.
Nezinkāpēc asaras.

[baaciens]

Kad gribēju kaut ko mainīt - paplašināt redzesloku, radīt iespēju būt plānam B ... tiku pie divām darba vietām. Vienu bija paredzēts atmest...
Rezultāts - sēdēšana divās laivās vairāku gadu garumā. Neesoši atvaļinājumi, pārslodze un veselības niķi ....

Mana problēma - man reāli patīk abi darbi. 8 gadi tā norauti, nu metīšu vienam mieru. Pietiek!

Tas par to - jauno sākt paralēli. Bet Tev varbūt ir raksturs un paškontrole.

[tuk]

Man jau šķiet, doma laba par savlaicīgu drošības spilvenu.
Izklausās, ka derētu atpūsties, samenedžēt mājās darāmos pienākumus,
lai vairāk laika būtu savu vēlmju realizēšanai.
Gan jau mājinieki saprastu un atbalstītu.

[reno]

Kas ir tas vāveres ritenis? Vai tik ne mājas darbi,ēst pirkšana, gatavošana, novākšana, mazgāšana?
Varbūt pastāsti, kas tevi tā nogurdina.

Man uznāk tādi joņi un darba sakārtojumi, kad pārvēršos par mājsaimnieci, un tas ātri kļūst nogurdinoši un apnicīgi. Bet, ja man tam nav laika, izrādās,ka pasaule nesagrūst, zupas vietā var ēst sviestmaizes.
Vasarā man citādi, bet ziemā reāli man bija atsevišķa vieta manam hobijam un mierīgi varēju aizvērt durvis un prātu  uz visu citu

[Sēklis]

Nevaru nedarīt. Ja vīrs mazgā traukus, man jāēd no apkaltušiem. Ja es neizravēju dārzu, pēc nedēļas tur ir džungļi. Ja es nenopelnīšu, elektrībai nepietiek. Vīrs bezdarbnieks, bet mājas darbus ignorē. Esot vecs un noguris. Ja es par to elektrību nesamaksāšu, tad problemas būs man, jo atbildība mana, vīrs ar pagātni, visu atstāja bijušajai, ar vienu čemodānu un urbi aizgāja.  bet viņa ir interesanta. Ja atradīs, ko pieprasīt, pieprasīs. Viņu bērns pieaudzis, pats pelna. Bet es zinu pietiekoši lai mums būtu dalīti īpašumi, kā ar vīru vienojāmies (viņa ideja). Tātad mana problēma.


 Es viņiem neko neizjaucu, jau bija šķīrušies. Iepazināmies, saskaloja man smadzenes. Muļke biju, ticēju. Kādu sapņu princi varēju gaidīt savos 30+. Kādu laiku bija labi, māju sākām celt, kādreiz pelnīju vairāk, tagad tikai neiebūvētie materiāli stāv. Reģipsis kaudzē. Tā arī dzīvojam saspiedušies puspabeigtā, visur dēļi, naglas. Cik es uzmundrinu kaut ko paturpināt, tik ir. Ja nekustos, viņ arī ne. Ir runāts. Nekas nemainās. Risina krustvārdu mīklas.Gribas izmest no mājas, bet aukli nevaru atļauties. Tagad faktiski nabagi esam. Cik nopelnu, tik ir. Tuvumā nekā jēdzīga nav mazpilsētā. No vienas puses strādāt par vēdera tiesu nav vērts, bet vismaz mājas darbus apdarītu. Nopļauj zāli. Pus stundu pagalma vidū. Visas malas aizaugušas, sētmalā nātres. Kartupeļus kolorado ēd nost. Trīsreiz nolasija, apnika. Cik varu, tik lasu tagad jau kāpurus, kas grūtāk. Varu "atpūsties", bet visi darbi mani gaidīs, ar procentiem. Sākumā stāstija, cik ļoti gribējis māju, ar bijušo viņiem bija māja, bet kopā ar sievas vecākiem, tur baigie kašķi bijuši.


Apnika viņam stāstīt, cik viņš čakls. Sākumā daudz darīja, vēlāk nemanāmi visu man atliek. Man labāk sanākot. Ko es varu darīt, ka man sanāk? Izlikties par tizlu un samierināties ar šķībām durvīm, kas neveras ciet, plikiem vadiem pie rozetes vai šķību aizkaru stangu? Bērni lien virsū man. Dienu ar tēti bijuši, vakarā man virsū, jo no tēta tikai "nelien". Ko es varu nedarīt? Drēbes bērniem nemazgāt? Nelāpīt? Atbraucu vakarā labākais krekls pa pagalmu novazāts. Nemāku samierināties ar to, ka man atkal jādomā, ko viņiem vilkt, lai skolā neapsmej. Dumji nav, lai ari ar problēmām, nabagi gan. Es varu tikai meklēt, ko vēl nopelnīt. Ietaupīt nevaru. Ko ietaupu vienā ietā, to palaiž otrā. Kartupeļus izrakt slinkums, makaroni ātrāk. Tas, ka makaroni par naudu, ir pie vienas vietas. Man tikai stāsti par to, cik kādreiz pelnījis. Pieņmet to, ka tagad nepelna, nevar. turpina dzīvot pagātnē. Kaut loterijas biļeti butu nopircis!


Pilnīgi visu viena nevaru. Pārcelties uz dzīvokli nevaru, tad jāīrē, bet tas ir dārgi. Mājiņa ciematā ir lēti un dārzs.


Mēģināju saņemties un izdomāt vēl kādu papildu darāmo, no kā vismaz prieks būs. Tagad uzrakstīju par "bet tu nedari, atpūties, nekas nenotiks, ja neizdarīsi". Problēma tur, ka man neizturēs nervi ātrāk. Par to vai nekas nenotiks arī ir jautājuma zīme. It kā jau nenotiks. Tikai dabūšu izdarīt visu tik un tā. Ar procentiem. Kamēr mazi bija mēģināju bērnus pie darba iemācīt. nesanāca. stāsti cik gribi, rādi, cik gribi, viss pa gaisu un salauzts. Vienu laiku kaut ko mēgināja. Tad saprata, ka labāk līdzināties tētim.


Labi, paldies. Parunāju un sapratu, ka nevajag man neko. Nevaru.

[olgucis]

Ja  runa būtu par mani, tad man ir stipra pārliecība, ka nevajag neko plānot uz nākotni. Jāatceras, ka mēs dzīvojam tikai šodien, šai mirklī. Pagātnes vairs nav, nākotnes var nebūt, tur mums nav teikšanas. Bet dzīve mums ir viena, tieši šī, ko mēs dzīvojam šodien. Un ja bija reiz sapnis un ir pēkšņi, kā no gaisa, kāda ideja, jārīkojas tieši tagad. Jo katra turpmāka diena samazina to laiku, kas mums ir atlicis. Un ja bijis sapnis un tu neko nebūsi pasācis lai to piepildītu, neviens šai pasaulē par to tā arī neuzzinās.
Dzīvi nevar atlikt. Vienkārši jāpieslēdz smadzenes un jānovērtē sava situācija. Ja tas sapnis nesola nekādus taustāmus ienākumus, jāparedz, ka un kur tos pelnīsi. Tas nav nekāds negods, 19-20 gadsimtā visi daudz maz tautai pazīstamie dižgari pelnīja iztiku pavisam citā lauciņā. Kāds bija ārsts, bet rakstīja grāmatas, cits ierēdnis kas rakstīja dzeju vai uzņēmīgs tirgonis, kas no savas mākslu darbu kolekcijas dibināja pamatus muzejam. Ne par to runa. Runa par sapni. Sapņi ir domāti priekš tā lai tos piepildītu. Varbūt tu tieši priekš tā esi piedzimis. Sāc tagad, vismaz vienu soli, tev iepatiksies. Tici man, uzreiz atradīsies laiks.  Izslēdz datoru un televizoru un tev katru vakaru parādīsies vismaz četras stundas.


Bet ar tām izklaidēm pensiju gados, zini. Mans fāteris bija dulls uz grāmatām. No katras algas pilna saimnieciskā soma. Mammucis šim jautāja, kad tad tu tās lasīsi? Arī teica - pensijā. Pienāca pensija, bet lasīt vairs kaut kā ne īpaši, nav vairs tās koncentrācijas, arī intereses mainījās... Tā lūk kārtējas nepiepildītājs sapnis kā pārmetums krāj putekļus vecajos grāmatu plauktos.. Kaut kā tā ...

[reno]

šoreiz Olguci galīgi nesaprotu. Cilvēks gatavojas kaut ko citu DARĪT, jeb, ja  skaidrāk, ar kaut ko citu naudu pelnīt. Šodien iespēju un variantu tik daudz, kaut nu tā peļņa būtu.

[olgucis]

nu, es vienkārši par to, ka nav jāgaida un jāsapņo par to, kas notiks, ja izmetīs ārā no darba pirms pensijas vecuma. Vienkārši, zinot, ka tā iespēja pastāv, jāsāk jau rosīties paralēli sapņu lauciņā. Kādu sīkumu jāiemēģina, kad būs rezultāts, iespējams būs problēmas, kurus bija grūti paredzēt. Tātad turpmāk tas jāņem vērā. Jāiepazīst tas darba lauciņš, kā veicās citiem, kas ap to grozās, kas topā, varbūt pielieto kādas svaigas idejas vai paņēmienus. Kas zina, varbūt jāatjauno zināšanas šai jomā, jāveido kontakti ar tiem kas sapņo tieši tādus sapņus. Un tas attiecās uz visu - i uz kāda jauna biznesa sākumu, vai ar mākslas lietām. Pats galvenais, ka vislielākais prieks tev būs ne no tā, ka kādreiz tu to sapņi piepildīsi; bet  tieši no tā laika, kuru būsi veltījis to piepildīšanai.

[reno]

ok sapratu domu

[šoreiz bez]

Baigi smagi autorei.
Bet, ja ir kāda ideja, kā mainīt uz labu, tad vajag.

[tuk]

Mja... Atkal visu varošā, velkošā sieviete...
Cik un cik veci bērni?, pieļauju, ka vismaz pusaudži.
Tomēr mēģinātu katram deliģēt kādus pienākumus, atbildības sfēras ģimenē. Sadalītu darbus, zinot kas kuram vairāk padodas, interesē. Tas nav normāli, ka tu dari visu plus vēl pelni, bet pārējie vien veģetē. Protams, ja tā ierasts, lauzt to visu būs grūti,
bet ne neiespējami.
Tā arī pateikt, ka tu arī esi piekususi un nejaudā to visu vilkt, ka esi vienīgā pelnītāja
un ja ēst grib, tad katram kas jādara. Un īpaši nekritizēt, ja nav tik perfekti izdarīts,
kā tu varbūt gribētu, bet paslavēt, ka centušies. Gan ar laiku iemācīsies un pieradīs.
Citu izeju kā sevi atslogot neredzu.

[Camma]

Neredzu problēmu. Ja dalīts īpašums, veci (tieši tā - veci) izsvied ārā. Tā arī pasaki - nav starpības, vai izsviedīsi pati tagad, vai izsviedīs pēc gada par elektrības parādiem.
Aukle? Cik tad tie bosiki lieli? 2-3 gadi? Ja uzticētie darbiņi ''viss pa gaisu", pa mizu. Un atstāt bez vakariņām.
Ā, un veci izliekot no mājas tā mierīgi bērnu klātbūtnē paskaidrot - kāpēc. Bērni sapratīs. Ja ne, tad nav vērts pakaļu plēst. Tad mierīgi sāc darīt TIKAI to, kas pašai patīk - dzīve jau nav palienēta. Gan jau pēc 2-3 mēnešiem attapsies i vecis, i sīkie, ka nav ko rīt un mugurā vilkt. Smagi, bet efektīvi. Makarenko pierādījis.

[Luīze]

Spēju iedomāties to vīru... Kamēr kārtīgu spērienu (vai pērienu) nedabūs, tikmēr motivācijas kustēties un darboties nebūs.

Cik sapratu, sieva ir maka turētāja un finanšu donors. Tad lūk - katrai dienai vīram un bērniem uzdot konkrētus darbus. Nepadarīja, tātad paliek neēduši vai arī lai paši sev kartupeļus rok. Visus ēdamā krājumus nolikt aiz atslēgas, neko lieku ledusskapī neturēt. Ja vīrs ar pirmo reizi nesaprot, tad lai ņem savas parpalas un urbi un staigā prom. Kad nāks pie prāta, varēs atgriezties.  Bērniņiem piedraudi ar internātskolu.

[Camma]

Un nemāni ne sevi, ne citus, ka labs tēvs, ar bērniem ņemās - KO tad tas labais tēvs iemāca? Ka var sēdēt otram uz kakla? Labs būtu tad, ja kopā ar sīkajiem tos mājas darbus apdarītu un pie viena arī iemācītu - nu, ja maksas darbu nevar atrast. Varbūt pēdējais laiks arī vecim aukli meklēt - pusskolnieci skaistuli ar slaidām kājām un tetovējumu uz pieres?

[Sēklis]

Atbildi, tuk, godigi. Vai tu ēdīsi no apskalotiem, ar ēdiena atliekām apkaltušiem traukiem, kam apakšā lipīgs tauku slānītis no izlietnes taukūdens sastājies? Ēdīsi un smaidīsi? vēmiens nenāks? Mierīgi pieņamsi ka "nav jābūt perfekcionistei, ver ēst arī no suņa bļodiņas"? No tiem pašiem šķīvjiem reizēm pabaro arī suni. Tā jau tas mani netraucē, šķīvis ir tikai priekšmets, nomazgā un vienalga, kas no tā ēdis. Tikai nenomazgā un tur ir atšķirīva.
Vilksi pelēku pleķainu kādreiz balto kreklu, jo kāds to pa roku galam izmazgājis kopā ar melnajiem džinsiem? "Bet es taču mēģināju to veļu mazgāt! ja tev nav labi, vairāk nemazgāšu". Esmu stāstījusi, esam kopā šķirojuši drēbes. It kā saprot, kamēr es ņemos un spēlējos, tikmēr interesanti. Kā es nerotaļājos ar netīrajām zeķēm, tā viss. Nevaru atļauties stundu darīt vienu darbu, kam nepieciešamas 10 minūtes.

Nav runa par "perfekcionismu", bet par to, ka izdarītais rada tikai zaudējumus, nevis ir man palīdzība. Siltumnīcā izrautas dažas nezāles, bet tomāti aplauzti. Kartupeļi norakti, aizmirsti saulē.

Ne jau viņiem vajag vitamīnus un dārzeņus. Man vajag, lai viņiem ir normāls ēdienss. Viņi ēdīs makaronus un desu. iepirkties brauc vīrs, vēl vienu pienākumu es nevaru paņemt. Tātad būs makaroni, desa ar 621 un vēl viskas dārgs un neveselīgs. Nestrādā nekādi pirkumu saraksti un naudas limits.

Bērniem 11 un 6. Vecākais - "es kā tētis", mazā - "bet brālis nedara, es arī nedarīšu".

Tēvs neņemas. Aizved us skolu un bērnudārzu, vakarā uztaisa ēst, kamēr manis nav. Te nav Rīgas transports  un arī tad sešgadnieku vienu laist nedrīkst. Skola nepareizā, blakus pagastā, bet tur labāka nekā mums piekrītošā. Skolas autobuss uz mums neattiecas. Es jau teicu, ka man nav naudas lai maksātu auklei, kas to darīs.

Varat piesaukt arī parasto "meklē tikai iemeslus, lai neko nedarītu". Negribu sakraut sev virsū vēl vairāk. [size=78%] [/size]