Iespējams, ka no otra padomiem neviens gudrāks nekļūst.
Man ļoti žēl par autores situāciju un bezcerību.
Varbūt vērts uzsākt SAVAS dzīves revīziju?
Apsvērt visus par un pret. Vai esošajā vīrā pilnīgi viss kaitina?
Kas pietrūktu, ja viņa nebūtu? malku ziemai kurš gādātu, skaldītu un krāmētu? Kurš labo, ja mājās kas saplīst?
kurš tos pašus kartupeļus sastāda un ziemā sniegu šķūrē?
Ja tiešām nekur nekādas palīdzības, ja viss, kas tiek darīts, tiek sabojāts un sapļeckāts, ja seksa jums nav vispār, sarunu un maiguma nekāda - tad šķiries un lai dodas ar savu urbi.
Būs viens cilvēks mazāk jābaro.
Pašlaik nedomāju, ka ir lietderīgi ņemt vēl kādu darbu, atgriezties mājās vēl vēlāk un konstatēt, ka viss pazūd kā caurā mucā.
Drīzāk kopā ar bērniem un vīru(ja nolemts palikt kopā) censties sakopt to, kas jums ir.
ja neviens nav radināts ko darīt, ir grūti. Bet kaut to pusstundu katru dienu. Vīrs pusstundu pļauj zāli, jūs ar bērniem pa pusstundai apravējiet nezāles un kaut mazu dobīti skaistumam ierīkojiet.
Kādreiz meitai ļoti patika, kad laukos ierādīju viņai pašai savu puķu dobi. Kopā ierīkojām, sasējām raibas vasaras puķu sēklas un saauga ļoti krāšņi. Katru rītu skrēja skatīties un ar prieku pati ņēma mazo lejkaņniņu un devās laistīt.
Ja pašiem sava saimniecība, var visu ko izdomāt, ko pārdot. Varbūt vērts reizi nedēļā vai retāk doties uz tuvāko kaut cik lielāko pilsētu un pārdot jaunos kartupeļus, ogas, sēnes, zaptes, tējas, puķes utt?
Kārtīgi, skaisti safasētus, izkārtotus. Iesaisti vākšanā,noformēšanā un pārdošanā bērnus.
Nekas nedarbojas, ja redz visu darbu gūzmu, izbļaujas, ka remonta nav, nekā nav. Sākt ar mazumiņu.
Par drēbēm - salikt atsevišķi labās, izejamās drēbes, lai tām netiek klāt un second hand nopirkt vairākas ikdienas kārtas, lai būtu kaut 2-3 T-krekliņi, no kuriem izvēlēties.
Pašiem likt vakarā izmazgāt un izžaut.