Lai Dievs pasargā visus, kuriem jāoperē žultsakmeņi un tie neizdibināmie ceļi aizved uz Stradiņiem. Nevienam ienaidniekam to nenovēlu. Tādu ņirgāšanos, vienaldzību un visādi citādi lopisku attieksmi, nav pelnījis neviens.
Mana problēma bija tā, ka neveiksmīgas ĀP brigādes dēļ, biju spiesta braukt uz akūtu operāciju ar ... trolejbusu, bet ar jau gatavām bildēm un slēdzienu ...
Dzirdēt to, ka "mēs jūs ņemam operēt tikai tāpēc, ka DR. XXX Jums taisīja sonogrāfiju. Ja šī daktere tā raksta, tad operēsim!" Paldies dakterei no VS4, ka tajā dienā dežūrēja.
Tad tā sēdēšana palātā un neizpratne, kas notiks. It kā gāju uz darbu, jo ātrie "tādus, kā jūs, mēs nekur nevedam" iedzina mani tādā vainas apziņā, ka pēc vairāku dienu vemšanas vienkārši vairs neēdu un nedzēru, biju nolēmusi atgriezties darbā, bet pa ceļam pārbaudīt, kas ar mani bija noticis. Pēc sonogrāfijas teksts - jums nopietns saasinājums, steidzami uz pirmo slimnīcu, kas pa ceļam.
Diemžēl, man pa ceļam nav slimnīcu un biju spiesta braukt uz to, ko zināju - Stradiņi.
Turpmākais nav tā vērts, lai es atkal par to domātu, bet nekad nevienam neieteikšu un ja varēšu, tad savējos sargāšu no šīs iestādes.
Tik naudas kārus un netaktiskus dakterus es neatceros un nevienam nenovēlu..... Es par vēlu sapratu, ka dakteris gaida naudu, lai gan palātas biedres vīrs (kungs gados) brīdināja - meitiņ, Tu viņam samaksā. Manu sieviņu arī rakstīja ārā ar 39 grādu temperatūru, bet es izstāstīju, ka dienā esmu universitātē un nevaru sievu atstāt vienu ar temperatūru nekurinātā mājā. Samaksāju un teica - nu ja, nu ja ... vēl veiksim pārbaudes! Atstāja uz diennakti.
Tā šis kungs man stāstīja vairākas dienas, bet es biju nestaigājoša un zināmā šokā - nesapratu.
Pat nestāstīšu, ko man teica dakteris, bet .... lai Dieviņš apgrābstās .... ko tādu nevēlu piedzīvot ne veselam, ne slimam ... Ne nabagam, ne bagātam.
P.S. Pagāja pusgads un man bija nepieciešama cita steidzama operācija - Dievam ir fantastiska humora izjūta, jo man atsūtīja to pašu ĀP brigādi. Mēs atpazinām viens otru, bet es jau biju sagatavota un stiepu pretī visus ārsta norādījumus un man tikai pajautāja - uz kuru slimnīcu .... Vienīgais, kas man bija svarīgi - tikai ne Stradiņi.
Paldies slimnīcai un dakteriem, ne mirkli nejutos, ka nesamaksājusi ķepā, esmu zemākā kasta ... zem grīdlīstes. Dakteres iejūtība un personiskā attieksme fantastiska!
P.P.S. Pirmajā gadījumā man bija jāizņem šuves un jāmaina plāksteri. Daktera paziņojums - mani pieņemšanas laiki ir tādi un šādi, bet JUMS pie manis nav jānāk!
Otrajā gadījumā viss tas pats, bet - ja jums nav ērti vai ir dārgi poliklīnikā, nāciet pie mums uz nodaļu jebkurā laikā.
Netraucēju ne vienus, ne otrus, bet vienā gadījumā mieles palika.
Un jā, abās situācijās man bija dārga veselības apdrošināšanas polise. Un tas ir iemesls, kāpēc iedomājoties par obligāto, man šermuļi skrien caur kauliem ..... Ko mēs saņemsim? Figu uz kociņa.
