Dīvainie altāri

[tuk]

tuk, nomierinājies, ieklasificējot pušķotāju? Nu, neko, nākas taču ar visādiem tipiem sadzīvot, vai ne tā?

Vienkārši ieinteresēja, kas veicina to publisko vēlmi,
uzzvanīju un noskaidroju.
Minne, vai tad domāt un izzināt un vēlēteties izprast
arī Tev šķiet kas nepienemams???

[Minne]

Vienkārši ieinteresēja, kas veicina to publisko vēlmi,
uzzvanīju un noskaidroju.
Minne, vai tad domāt un izzināt un vēlēteties izprast
arī Tev šķiet kas nepienemams???

Tieši otrādi - man tas šķiet ļoti pieņemams, pati tā daru - cenšos izprast

Bet tātad sanāk, ka pēc definīcijas nacionālo vai mentalitātes jautājumu krustu sakarā varam atcelt?

[tuk]

Tieši otrādi - man tas šķiet ļoti pieņemams, pati tā daru - cenšos izprast
Bet tātad sanāk, ka pēc definīcijas nacionālo vai mentalitātes jautājumu krustu sakarā varam atcelt?

Pēc kuras definīcijas???
Vai tad nav atšķirību starp ziemeļnieku un dienvidnieku temperamentiem,
emociju izpausmēm, tradīcijām, dzīvesveida?

[Minne]

Pēc Tevis aprakstītā egocentriskā altārista portreta

[Camma]

Nu jā tā to pagriež, tad, manuprāt, te nekāda sakara ar temperamentiem vai tautībām un tradīcijām.
Emocionālie teroristi atrodami jebkurā vietā - padod tik atbalstītājus. Un kā jau teicu - aizmirsšana ir viens no veselīgajiem pašsaglabāšanās mehānismiem. Mākslīgi uzturēta atmiņa par psihi traumējošu notikumu ne pie kā laba nenoved. Tāpēc daudziem izsauc normālu, fizioloģisku diskomfortu.

[tuk]

No vienas puses jā, no otras...
Kad mēnesi dzīvojām Gruzijā pie draugiem, katra sīkākā sadzīves problēma vai
kīviņš tika plaši publiskota miesta ietvaros, visi iesaistījās, gāja augtos toņos, pēc tam visi
bija pārlaimīgi un gandarīti. Ik pārdienas kāds ekšens miestā.
Savukārt mans Somu  kursabiedrs atbraucis pie mums ciemos
vien prombraucot pastāstīja,
ka mamma, kuru pazinu, jo biju pie viņa viesojusies,  ļoti slima.
Kaut kāda rāmja ietvaros tomēr dzīvojam.

[Minne]

tuk, drīkst jautāt, kura psiholoģijas zinātņu autoritāte Tevi telefoniski konsultēja?

[tuk]

Vai tad ko teicu par autoritāti???
Vienkārši profesionāla psihoterapeite.
Kādēļ tev šķiet nepieņemami, ka ir vēlme izprast, kas cilvēkiem liek rīkoties
man nepazīstamā veidā? Pati taču sludini - saprotiet, pieņemiet ...
Tad nu pūlos...

p.s. neviens taču Tev neliek mainīt Tavu viedokli,
bet varbūt ļauj man arī palikt pie savējā.
Citādi kā dīvaini - sērotajiem drīkst būt savs skatijums uz lietu kārtību,
piespiedu vērotājiem nē.

[Minne]

Kamon, kāpēc Tu apgalvo, ka man tas ir nepieņemami? Es taču jau kopš pirmās lapas cenšos saprast tos krustu licējus. Vnk pajautāju. Jo tas portrets kategorisks, šaurs un vienpusējs no profesionāļa puses..

[tuk]

Īsā versija, esmu slinka rakstītaja, un
man arī nešķiet tik būtiski, lai atņemtu cilvēkam laiku lasot lekciju pa mobilo.

Es vienkārši ierakstīju savu tēmu, jo vēl nākošajā dienā nepameta nelāga pēcgarša,
tāpat kā Tu par placentām.
Un nesaprotu, ko jūs cenšaties pierādīt, un kādēļ tāda šūme,
ja jums pilnīgi svešam cilvēkam nav pieņemami šie objekti.

[Emīlija]

Manuprāt te  līdzīgi, kā ar to daudz piesaukto vārda brīvību... Katrs, protams, sēro (izsakās), kā grib, bet tà brīvība sērot tomēr beidzas tur, kur sākas citu cilvēku brīvība - dzīvot. Domāju, ka pat Minnei nebūs pieņemami, ka tos nositušos pēkšņi sāks norakt turpat ceļmalās. Absurdi? Nu paga... tikpat absurdi nevarējām pat iedomāties tos altārus ceļmalās kādreiz... a vot uzradās tāds paradums... A ko ne kapiņi pa ceļmalām? Par biedu tiem, kas dzīvi, lai brauktu uzmanīgāk? Jā, absurds... Tajā pašā kategorijā, kur likt gar ceļmalām tajās vietās "altārus"... Tuk psiholoģijas speciāliste ļoti labi izskaidroja, patīk tas kādam kādam vai ne...

[Minne]

Nu tad jau viss kārtībā. Savu ego apmierinājis, šis cilvēks pamet altāri. Tātad nepielūdz mūžīgi, kā te apgalvo.

Un varētu padomāt, ka katrs no mums savu reizi nav egocentrisks, kad otra jūtas mums pofig, sevišķi sveša cilvēka. Neatceros, kurš, bet te jau pieminēja, ka sērojoša cilvēka citu izpratnē neadekvātās emocijas kādu periodu ir pilnīgi adekvātas un saprotamas. Un pēc laika notiek Cammas pieminētais process - aizmiršana. Šajā aspektā cien.psihoterapeite laikam nenoraksturoja;)

Ar šo "atklanīšos" no tēmas, jo tā mēs bezgalīgi varam argumentēt un otra viedokli par pārspīlētu saukt:)