Tiesības izvēlēties tikai vienam?

[RaFix]

cik saprotu, tagad galvenais satraukums vecim ir nevis par bērnu - vesels/slims, bet kā tikt vaļā no atbildības par abiem

Jautājums nebija, kā tikt vaļā no atbildības. No tā izvairīties neviens nedomā. Jautājums bija par to - cik godīgi tas ir - nostrādāt kaut ko šitādu un beigās vēl gāzt virsū atbildību?

Vai tieši šo viņš savai sievietei arī ir teicis? Ka viņš ir nelaimīgs, tāpēc ka piedzimis? Ja tā, tad nezinu kas sievišķim galvā darās.

Jā, ir teicis. Tas ir viņa vienīgais arguments savus bērnus negribēt. Ir pats piedāvājis opciju adoptēt.

Vai tad ja TU PATS kaut ko neveelies, tad TU PATS kaut kaa neizsargaajies, bet liec izsargaaties OTRAM kuru knieb??

Paga, paga. Tu kaut ko esi dzirdējusi par uzticēšanos? Tāda parasti pastāv starp diviem cilvēkiem, kas dzīvo kopā. Piemēram, ja mēs ar partneri izvēlamies lietot prezervatīvu un es to uzvelku, viņa taču man uzticas, ka es procesa laikā to nenovilkšu. Te ir diezgan analoģiska situācija.

Mani samulsināja tas, ka vīrietim jāierodas tiesā paretnitātes noteikšanai un alimentu jautājumā.
Labi, dāma “uzmeta“, bērns ir. Fakts.
Un tētuks tik apbižojies, ka noliedz, ka bērns viņa un “kratās“ vaļā no atbildības???
Lai ko par dāmu domātu, bērns ir un jāpalīdz viņam izaugt, nevis
jālaižas lapās. Lai kāda sākumā vienošanās būtu bijusi.Un jā,mēs zinām vien tētuka viedokli.

Viņa aizgāja ar tekstu, ka neko kopīgu ar to čali negrib. Viņš vēl pēc pāris dienām uzjautāja, vai nevajag naudu abortam, uz ko viņa atbildēja, ka no viņa viņai neko nevajag un neko par viņu dzirdēt negrib. Tā arī nerādījās. Viņš vēl par viņu atcerējās, uz to laiku, kad bērnam jādzimst, bet, pat tad uz sms ar jautājumu, vai tiešām neko nevajag, atbildes nebija.
Tagad ir papīrs par ierašanos tiesā, jo pati bērnu piereģistrējusi ar strīpiņu. Vai nu pašai galvā tarakāni karnevālu uzsākuši vai kāds samācījis, bet tagad vajag tēvu un alimentus. Mazajam jau gandrīz pus gads.

[tuk]

Manā fatāzijā, ja jau attiecības bijušas gadiem, dāma varbūt vēlējušies piešķirt tām
kādu virzību, varbūt, lai tās noformē oficiāli...
Protams, stulbi...
Bet nepamet sajūta, ka attiecībās kas gruzdējis ilgstoši.
Un viena pagale, kā zināms, nedeg.
Un es pat neesmu pārliecināta, vai pati uz sevi 100%īgi varu paļauties.

[tuk]

Nu, dusmās, aizvainojumā ko tik nesarunā un nesadara.
Ir arī atšķirība kā domā sieviete un sieviete kura kļuvusi māte,
domas mainās. Labāk jau ka sīcim abi vecāki. Gan jau vīrietim arī modīsies tēva jūtas,
un vēl būs lepns par savu bērnu, cik tādi gadījumi nav redzēti.

[Emīlija]

Jautājums nebija, kā tikt vaļā no atbildības. No tā izvairīties neviens nedomā. Jautājums bija par to - cik godīgi tas ir - nostrādāt kaut ko šitādu un beigās vēl gāzt virsū atbildību?

Ā nu skaidrs. Ko tad mēs te cepamies tā un šitā. Jautājums, izrādās, bija retorisks

Un - jā tuk labi pateica par to, ka māte domā citādi kā sieviete, kam vēl tā bērna nav.
Cik noprotu, tas gan ne to vīrieti  ne Rafiku, galīgi neinteresē. Galvenais tagad izmērīt - CIK godīgi/negodīgi...

Abi pieauguši, lai nu tiek galā paši, katrs ar saviem tarakāniem un to, ko satarakānojuši...

[RaFix]

Vispār, ja tā padomā. Jūs te par vīrieti, par vīrieti - ko nedzīvo celibātā, ja bērnus negrib? Bet tas jau no otras puses ir tāpat - vajag kājas krustā turēt, ja negribās būt vientuļajai mātei.

Vispār stulbi kopumā sanāk. Sievietēm uz bērnu dzemdēšanu ir nelabojams monopolstāvoklis. Tā nu viņas pēc sava garastāvokļa izlemj - ja grib bērnu, bet vīrietis ne, izdomā kā palikt stāvoklī un vīrietis cūka, jo bērnu tak negribēja. Ja vīrietis grib bērnu un sieviete paliek stāvoklī negribot (Piemēram, minētais gadījums ar prezervatīvu vai kādi kontracepcijas gļuki), viņa aiziet un uztaisa abortu un atkal vīrietis cūka, jo nerespektē sievietes vēlmes.
Stulbi, kopumā, jo vīrietim netiek atstāta izvēle vai viņš gribēs vai negribēs bērnu. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no sievietes garastāvokļa.

[Spārka]

Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no sievietes garastāvokļa.

Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.

[tuk]

Nu vispār jau jā, vīrietis savā ziņā ir apdalīts,
arī pēc šķiršanās pārsvarā bērni paliek pie mātēm.
Ja vīrietis būtu tas, kurš iznēsā, dzemdē, izvēles priekšrocības būtu viņam.
Tā nu tas ir.

[kvadra]

Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.

Te nu mēs nonākam pie vecā labā - vispirms stabilas attiecības, tad tikai bērnu gādāšana. Ja guļ krustu šķērsu ar ko pagadās, tad nu ir tā, kā ir, un nav ko brīnīties, ka katrs pats par sevi.

[tuk]

Te nu mēs nonākam pie vecā labā - vispirms stabilas attiecības, tad tikai bērnu gādāšana. Ja guļ krustu šķērsu ar ko pagadās, tad nu ir tā, kā ir, un nav ko brīnīties, ka katrs pats par sevi.

Pēc sākumposta sapratu, ka attiecības bijušas ilgstošas.

[...(cita)]

Mēģināšu izklāstīt savas pārdomas.
Manuprāt vīrietis te tomēr lielāks egoists. Notiek vienošanās, kuras rezultātā:
Sievietei:
1) jālieto hormonālā kontracepcija (jautājums, cik tā ietekmē-neietekmē sievietes vēlāko veselību, iespēju ieņemt bērnu citās attiecībās -?)
2) sievietei jāveic aborts neplānotas(?) grūtniecības gadījumā (kas noteikti ietekmēs iepriekš minētos argumentus - sievietes veselību un auglību).
Vīrietim:
Reāli nav jādara nekas, var baudīt mīlas priekus, jo ar sievieti viņi ir vienojušies, jo vīrietis uzskata, ka ar lielu varbūtību bērns piedzims slims...
Tā arī nesapratu to viedokli par vazektomija saistību ar impotenci. Vismaz interneta dzīlēs atradu šādu skaidrojumu:
"Vazektomija neietekmē vīrieša seksualitāti. Tā neiespaido vīrieša libido un erektilo funkciju. Vīriešiem, kuriem veikta vazektomija, nav konstatēta erektilā disfunkcija. Pēc vazektomijas vīrieša organismā turpinās vīrišķo hormonu producēšana, kas nodrošina dzimumtieksmi, erektilo funkciju un ejakulāciju (atšķirība ir tikai tā, ka spermā nav spermiju). Vīrieša dzimumfunkcija var pat pastiprināties, jo zūd raizes par grūtniecības risku partnerei. "
Tātad vīrietis nav bijis ar mieru realizēt pat varbūt izdomātus draudus savai potencei, bet sievietei bija jābūt gatavai riskēt ar savu veselību un auglību...
Acīmredzot tas radīja sievietes aizvainojumu un spītu...
Un vēl, ja cilvēki nemainītu savu viedokli, tad visi, kas apprecējušies, tiešām dzīvotu kopā "līdz nāve mūs šķirs".

[...(cita)]

Ja par tiesībām izvēlēties - nu ko var darīt, ka sieviete piedzimusi ar dzemdi un iespēju dzemdēt. Tā kā vairs nedzīvojam primitīvajās sabiedrībās, tad galalēmums - saglabāt vai pārtraukt grūtniecību ir sievietes prerogatīva (viņa protams var respektēt vīrieša viedokli, bet tas ir tikai viens no argumentiem, kas ietekmē galalēmumu). Bet par savu lēmumu arī sieviete ir atbildīga pati, un var gadīties, ka bērnu viņai nākas audzināt vienai...
Ko lai dara, dzīve nav taisnīga!

[tuk]

Domas un uzskati tiešām laika gaitā mēdz mainīties.
Pastāstīšu reālu gadījumu no pazīstamu cilvēku dzīves.
Precēts vīrs ar draiskuļa dabu un mīļākā, kurai viņš mūža mīla.
Arī vienošanās, ka bērnu nebūs. Bet sieviete grib bērnus un grib
konkrēti no šī vīrieša.
Pārkāpj vienošanos, paliek stāvoklī, arī paziņo, ka neko nevajag un audzinās pati.
Attiecības turpinās, piedzimst vēl viens mazulis ar svītru tēva vietā.
Viegli nav. Ir pat ļoti grūti,
bet nesūdzās, jo tas viņas lēmums un mūža mīla.
Bērni izauguši, augstskolas beiguši un re - uzrodas tētuks,
paša ģimenē ar bērniem nav tik labi veicies...
Un nu lepns un grib atzīt, bet bērniem viņš ir svešs cilvēks.

[Camma]

Tā ir, ja lasa tikai vikipēdiju. Un arī tad, tikai vienā virzienā. Medicīniski nekādām komplikācijām nav jābūt pie pareizi veikta aborta. Tas neietekmē nākamo grūtniecību. Nez, kur tās sievietes rauj, ka pēc vienas grūtniecības pārtraukšanas var neiestāties nākamā? Ahā, izrādās, ka šajā gadījumā garantijas nav... Nez kāpēc. Tāpat kā nez kāpēc nav 100% garantijas par vazektomijas efektivitāti. Un nez kāpēc ir pat speciāli jāizmeklē ejakulātu uz spermatozoīdu kātbūtni. Vairākkārt. Periodiski. Jo garantijas nav NEKAM. Pat nāve ar garantiju ir tikai pēc tam, kad miesa no kauliem nopuvusi...
Pēc manām domām, pie esošajām iespējām sen jau vīrietis jāpārtrauc uzskatīt par kuili. Ja vien nav apprecējis, sataisījis 7 bērnus un tad pametis. Bet arī tad tas nav viennozīmīgi.

[Trix]

Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.

Nu... džeks gan jau domāja, ka viņiem ir uzticēšanās pilnas attiecības...

Sieviete piečakarēja divus - savu vīrieti un savu bērnu. Un nē, vīrietim "bērna dēļ" nav jākļūst par negribētu tēvu negribētam bērnam. Sieviete ir atbildīga par visu, lai tīra pati savu sastrādāto un skatās acīs savam bērnam.

Starp citu, kontracepcija ne vienmēr ir hormonālā, līdz ar to nečakarē organismu.
Toties operācijai, lai arī it kā nekaitīgai vazektomijai, vienmēr ir risks, ka kaut kas noies greizi. Nemeklēšu avotus, bet tā nav nekaitīga pastaiga pa promenādi. Kā arī nav ar 100% garantiju kontraceptīva - ir arī neizdevušies gadījumi zināmi.

P.S. RaFix, piedod, būšu nesmalka reāliste, bet piefiksē šo gadījumu - ne velti Tev tāds iet garām. Un vēlreiz padomā par kontracepciju un uzticēšanos.

[Camma]

Par domu maiņu arī nav ko pīlītes pūst. Noslēdzi neizdevīgu līgumu ar banku uz 20 gadiem - ej, pasaki, ka bija PMS. Un paskaties, vai kāds to ņems vērā. Diemžēl no 18 gadu vecuma par saviem lēmumiem ir jāatbild. Par visiem. Ja atrodās kāds līdzestīgs muļķis - labi. Neatrodās - velc vien pats to jūgu.
Patiešām - negribi nekādus ekscesus (grūtniecība, nelāga slimība, maukas slava utjp.) - turi kājas krustā. Ā, starp citu - nez kā senās profesijas pārstāves ar grūtniecību tiek galā? Piestāda pavēstes un prasību paternitātes noteikšanai visiem bijušajiem klientiem? Vai tomēr nemaina domāšanas stilu? Vai nemaz arī nav tādas sievietes, kā izliekās?