Minējums par apsargu ir aplams. Viņš ir medicīnas darbinieks.
Tas priecē. Agresīvas profesijas izvēle apriori ir pilnīgi neglābjams variants.
Pirmā problēma - pierādījumi agresivitātei. Liecinieki, veci e-pasti, ieraksti. Pie mums, diemžēl, visbiežāk sievietei ir jāpierāda, ka viņa nav ēzelis.
Es tomēr aizvāktos pie draudzenes, atstājot vēstuli, ka nākamais kontakts būs tikai kopā ar trešo personu tipa mediatoru, lai vienotos par turpmāko. Būtu derējis fiksēt vardarbības faktu. Kaut vai zvans uz krīzes centru, vai policiju - tur paliek ieraksts, kas zvanījis, kāpēc. Kaut vai "mani sauc Maruu, mani vīrs sita, gribu zināt, ko lai daru".
Krīzes centros nevar dabūt jēdzīgus ieteikumus? [Ieteikums ar pirkstu debesīs. Pieņemu, ka jāzina, kur un kam zvanīt.]
Starp citu, palasi Cāli, tur par šo tēmu ir diezgan daudz bazara. Tiesa, liela daļa ir ūdens no sērijas "pamet", bet ir daudz reālu ieteikumu, ko darīt. Bet "šitie ir jāsit, kamēr mazi". Ja ielaidīsi niķi, būs lieli mēsli. Stress stresam, bet rokas palaist nepienākas arī dižstresa apstākļos.
Camma, nekastrē manas atstarpes pavisam, lūdzu! Ja dators iemet divas [pēc labošanas viņš tā mēdz darīt. Ja pamanu, tad laboju vēlreiz. Šoreiz nebija laika pārlasīt rezultātu], vienu tukšu rindu atstāj! Grūti lasīt vairāk par 5 rindām blāķī, tāpēc starpoju.
