Vispār plašā emociju gamma gan jau kam domāta, nevar tak vislaik priecāties,
skumjām un melanholijai arī savs šarms...
un reizēm padusmoties un jā, savureiz arī pažēloties, ja kas ne tā...
Tā tīri cilvēcīgi. Es kaut kā nemāku (vai drīzāk negribu) visu vienvienīgā pozitīvā robotā
ar mākslotu smaidu. Emocijas jau nekur nepazūd, tiek vienīgi slāpētas ilgtermiņā
radot problēmas.