Diskusija par karmu

[Emīlija]

Ir  tādi vienkārši teicieni latviešiem -"dots devējam atdodas", "ko sēsi, to pļausi", tautas dziesmas desmitiem "ne sunīti kāju spēru ...utt"   -un nekādas karmas

Tautasdziesmas... Karma - tas skan smalkāk!

[daddy]

saukt lietas smalkākos vārdos, nekā tās ir īstenībā - arī ir bēgšana no realitātes, manuprāt!

aņuks:
- Dakter, es esmu gejs!
- Vai jūs esat aktieris?
- Nē.
- Varbūt mākslinieks?
- Nē.
- Tad kultūras darbinieks?
- Nē taču! Es esmu atslēdznieks!
- Atvainojiet, tad jūs neesat gejs, bet gan visparastākais pederasts.
(c) ASS

[Nomade]

Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.

[ragana]

Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.

Kāds konkrēts uzbrauciens!
Patiesība, kā vienmēr, būs kaut kur pa vidu, un nav svarīgi, vai to sauc par karmu, likteni, grēkiem septītajā paaudzē vai citādi.

[tuk]

Nu vo, vainīgais atrasts - liktenis sliktenis , vismaz latviski.

[ragana]

Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas  pilnībā paši nosaka savu likteni. 

[Nomade]

Kāds konkrēts uzbrauciens!
Patiesība, kā vienmēr, būs kaut kur pa vidu, un nav svarīgi, vai to sauc par karmu, likteni, grēkiem septītajā paaudzē vai citādi.

Man gan šķiet pēc parasta, draudzīga ieteikuma. Re ku pievienoju ), lai tā arī var 100% saprast.

[Nomade]

Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas  pilnībā paši nosaka savu likteni. 

Par kuru autoru Tu konkrēti runā? Vispārināt nav smuki. Ja par mani, tad vēlreiz pārlasīju, lai, diespas, kādam nebūtu nesmukumus sarunājusi jeb aizskārusi. Domāju, ka man ir sanācis tīri zolīdi.
Tad jau es, piemēram, varētu sākt šūmēties par salīdzinājumu ar alkoholiķi. Tas tā pa smuko bija, ja?   

[Nomade]

ja nu kas, tad arī tagad - 

[ragana]

Par alkoholiķi nesapratu, bet šķiet, ka diskusija ir aizgājusi sēņot. 

[kvadra]

Par kuru autoru Tu konkrēti runā? Vispārināt nav smuki. Ja par mani, tad vēlreiz pārlasīju, lai, diespas, kādam nebūtu nesmukumus sarunājusi jeb aizskārusi. Domāju, ka man ir sanācis tīri zolīdi.
Tad jau es, piemēram, varētu sākt šūmēties par salīdzinājumu ar alkoholiķi. Tas tā pa smuko bija, ja?   

Nu ko, pārlasām vēlreiz. Mans teksts skanēja:

Kā es jau iepriekš teicu - nav jēgas par to runāt. Ceļu pieveic ejošais; sadzird tas, kurš ieklausās. Jebkādi centieni "reālistam" ko ieskaidrot no malas lemti tādai pašai neveiksmei kā moralizēšana alkoholiķim. Atbildes rod tas, kas sāk tās meklēt - pats.

Pasvītrojums mans. Salīdzinājums lietots bezcerīgas nodarbes apzīmēšanai. Nevienu personu neesmu nedz nosaukusi,  nedz salīdzinājusi ar alkoholiķi. 
Lasām tālāk.

Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.

Pasvītrojums mans. Tātad es - tieku uzrunāta! - līdz šim nevērtēju, neanalizēju un nedomāju? Tikai "pārmaiņas pēc" man tas būtu jāsāk darīt?
Ja tas ir "parasts draudzīgs ieteikums", tad es Nomadei arī "draudzīgi iesaku" turpmāk "pārmaiņas pēc" piedomāt pie savu "ieteikumu" formulējumiem, lai tie neizklausītos pēc agresīviem uzbraucieniem.

[Mangusts]

Nevajag jaukt dusmas ar gaušanos. Grūtās situācijās niknums palīdz. Nu nav labi tā, bet tā ir. Tas dzen uz priekšu un neļauj iegrimt sevis žēlošanā.

[tuk]

Vispār plašā emociju gamma gan jau kam domāta, nevar tak vislaik priecāties,
skumjām un melanholijai arī savs šarms...
un reizēm padusmoties un jā, savureiz arī pažēloties, ja kas ne tā...
Tā tīri cilvēcīgi. Es kaut kā nemāku (vai drīzāk negribu) visu vienvienīgā pozitīvā robotā
ar mākslotu smaidu. Emocijas jau nekur nepazūd, tiek vienīgi slāpētas ilgtermiņā
radot problēmas.

[Nomade]

Teksts par reālistu un alkoholiķi bija reakcija uz ko - zilu gaisu? Vai tomēr uz konkrētu komentāru, kurā es pati sevi nodēvēju par reālistu? Tas taču pat bērnam skaidrs, ka ne jau kādus abstraktus reālistus salīdzināji.

Tas tā..., ja gribam būt precīzi.

[Aģents 0.7]

Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas  pilnībā paši nosaka savu likteni. 

Uzbrukums esot vislabākā aizsardzība. Šajā gadījumā pašaizsardzība. Nedomāju, ka kāds īpaši satraucas par to, ka kāds cits savu dzīvi pakārto karmas likumiem. Satraukums ir par to, ka pašam liek pakārtot dzīvi karmas likumiem. Vispirms pieklājība liek noskaidrot kā cilvēks pa dzīvi kuļas, un tajā retajā reizē kad politkorektu standartfrāžu vietā saņem mazu, bet patiesu izklāstu, tad mēdz piesaukt visvareno karmu. Nu neder tā kristāla karma katrai kājai. Kādai ķirbis ir tikai ķirbis, bet balle tāls sapnis.