Un jā, arī IRL saskāros ar tupumu, ka clv izmisīgi vajag lai glāze izskatītos puspilna. Turklāt gana īsā laikā ne 1.x. Un ne tikai pašam, bet pieprasa arī no apkārtējiem, citādi ar tādiem,redz, nav gana laimīgi

). Kkur kādam kultam labs mārketings laikam...
Un izrādās, ka fakta konstatācija - ka glāze ir piepildīta lāidz pusei no visa iespējamā tilpuma- vairs nav ne pareiza, ne gana laba. Tad kuram īsti ir iztrūkums un kur tieši?
Ja jau jāgrābsta kkas no visām pasaules kultūrām un reliģijām(pamatlietas kurām ir diezgan kopīgas, atšķiras tikai darbības vieta un konkrētās metaforas) tātad kkas tomēr trūkst?
Bez grābstīšanas nav labi?
Pašam sevī kkā nav.
Piedodiet, bet vai tam skaistumam, kā Šlesers teiktu, tomēr nav "jānāk no iekšām"?
Un jebkas, ko darīs no ārpuses vai ar ko tikai piesegsies, to trūkumu/tukšumu neaizpildīs? Vrb uz brīdi radīs ilūziju, ka aizpilda. Apmēram kā rīgipsa aizlikšana priekšā tekošai ūdensvada caurulei...