Dzejas dienas

[taj]

Kādas jums attiecības ar dzeju? Uzrunā kāda dzejnieka darbi? Patīk, nepatīk?

Un kā ar Dzejas dienu pasākumu apmeklēšanu?
Šeit programma: http://dzejasdienas.lv/programma/

Šogad par to laikam izpaliek informācija. Bet iepriekšējos gados, kad norisinājās Dzejas dienu aktivitātes Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, turpat darbojās arī grāmatu maiņas telts, - iespēja atstāt savas vairs nelasāmās grāmatas un varbūt atrast kaut ko sev noderīgu no citu atstātajām... Tas bija tā labi. Aizstiepu vienugad veselu maisu (detektīvromānus) un paņēmu arī kādu pārīti sev.

[hm@]

Šogad nomainījās Dzejas dienu pasākumu organizatoru komanda. Man arī ļoti žēl. BEt viņi bija kādus piecus gadus strādājuši, devās tālāk, tā teikt, "jaunos izaicinājumos". Viņiem bija jau viss labi iestrādāts, jaunas idejas mijās ar vecām labām. Jaunie kaut ko paņēma no vecajiem, piemēram, pastaiga ar dzejniekiem ir arī šogad.
Orientēšanās spēle , mans iecīenītais pasākums, šogad izskatās aizdomīgs, nu redzēsim, nevaru kritizēt, pirms nav redzēts.

[taj]

Patīk, kad tiek popularizēti pasākumi tā mazliet personiskāk, ar kādu sarunvalodas teikumu sociālajos portālos (Twitter, Facebook). Šobrīd, pagaidām, progammā ir redzams, ka notiek daudz dažādu aktivitāšu, bet tas mazliet izskatās pēc tāda kā darba plāna... Nu, varbūt vēl iešūposies, un būs pat ļoti labi! Lai jaunajiem izdodas! 

[Spārka]

Dzeju mīlu, bet lasu aizvien retāk.
Dzejas dienas sen nav apmeklētas, kaut arī kādreiz esmu pat organizēšanā piedalījusies.
Reti kura dzejnieka runātā dzeja man patīk, pat, ja rakstītā/lasītā variantā ļoti patikusi.  Bet ir patīkami izņēmumi.

[lumbergs]

Lasu. Patīk.Embūtes pilsdrupās katru gadu notiek jauks pasākums,kurā uzstājas Sigita Jevgļevska ar ģitāristu Māri Kupču.Pagājušo gadu bija programma ar Raiņa un Aspazijas dzeju,šogad būšot ar Vizmas Belševicas un Knuta Skujenieka darbiem.Man žēl,ka netikšu,tajā vakarā braucu prom. Varbūt aiziešu uz kādu no bibliotēkas pasākumiem. Bet vispār ir labi,ka šī tradīcija nemirst.

[Nāra]

Dzeju lasīju jaunībā un arī no galvas daudz zināju. Tagad nelasu. Pasākumus apmeklēju, ja nav ko darīt, neiekrīt darbs vai tml. Bet agrāk tomēr bija labāki pasākumi - pēc dzejas bija visiem klāti galdi, ēdiens, alkohols turpat starp biblenes grāmatplauktiem, riktīgs tusiņš ar īstiem dzejniekiem Jāpiezīmē, ka tas bija visiem apmeklētājiem, ne tikai dzejniekiem. Ak, es, materiāliste

[tuk]

Šovakar ltv1 ap 19 15 filma “Jānis.Elza.Mīlas grāmata.“
Ja kāds nav redzējis.
Man patika, skatīšos vēlreiz.

 

[Emīlija]

Mana dzejas diena, vienmēr gaidu un eju lasīt

[attachment deleted by admin]

[reno]

Paldies, tieši laikā ieslēgt TV

[Minne]

Šad tad lasu.
Man patīk O.Vācietis (re, Emīlija uz asfalta atrada!)
Nepatīk klausīties dzeju, bet gan pašai savā tempā un ar savu izpratni lasīt

[taj]

Dzeja asociatīvi ir kaut kas klusinātāks nekā ikdienas trokšņi, jo tā top klusinātāk. Patīk gan lasīt, gan klausīties. Bet bez trokšņa. Patīk audio materiāli vai patiesi klusa telpa.

Vēl pēc Čaka, Ziedoņa un Vācieša, Klāvs Elsbergs, Māris Melgalvs. No šodienas autoriem (cik šajā brīdī ienāk prātā) ļoti ir gājuši pie sirds Ilmārs Šlāpins ("Karmabandha"), Inga Pizāne ("Tu neesi sniegs"), Leons Briedis, Toms Treibergs, Andris Ogriņš. Ir bijuši pārsteigumi. Jo tie ir atšķirīgi tvērumi, bet katram ir sava noskaņa. Var patikt pāris rindiņas, var patikt daudz, un var patikt noskaņa. Dažreiz es vienkārši par to noskaņu. Līdzīgi kā fotogrāfijā, tā dzejā, filmās, daiļliteratūrā.

[reno]

Dīvainā kārtā mans vienīgais zināmais  mūsdienu, ko lasu un pārlasu  -Kārlis Vērdiņš. Satori publicētās kopas palasu, bet vārdus un nosaukumus neatceros, kaut daža laba rinda patika.

No senajiem -romantikai Bārda, Aspazija nesen galīgi pārsteidza, Raiņa daži krājumi

[Spārka]

Manas simpātijas pieder periodiem - krievu "serebrjannij vek", mūsu 20.-30. gadu romantiķi, tad 80to gadu dzejaspaaudze un pavisam nedaudzi no jaunajiem.