Dzeja asociatīvi ir kaut kas klusinātāks nekā ikdienas trokšņi, jo tā top klusinātāk. Patīk gan lasīt, gan klausīties. Bet bez trokšņa. Patīk audio materiāli vai patiesi klusa telpa.
Vēl pēc Čaka, Ziedoņa un Vācieša, Klāvs Elsbergs, Māris Melgalvs. No šodienas autoriem (cik šajā brīdī ienāk prātā) ļoti ir gājuši pie sirds Ilmārs Šlāpins ("Karmabandha"), Inga Pizāne ("Tu neesi sniegs"), Leons Briedis, Toms Treibergs, Andris Ogriņš. Ir bijuši pārsteigumi. Jo tie ir atšķirīgi tvērumi, bet katram ir sava noskaņa. Var patikt pāris rindiņas, var patikt daudz, un var patikt noskaņa. Dažreiz es vienkārši par to noskaņu. Līdzīgi kā fotogrāfijā, tā dzejā, filmās, daiļliteratūrā.