Autors Tēma: Jaunā medicīnas politika  (Lasīts 11452 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

tas_pats_lv

  • Viesi
Jaunā medicīnas politika
« : 2016. gada 09. septembris, 13:44:49 »
Šodien Veselības ministrijā (VM) notika Pasaules Bankas (PB) pētījuma «Slimnīcu aprūpes apjoms un kvalitāte Latvijā» izskatīšana. Pati sēde gan norisinājās vien 20 minūtes, un tajā iesaistītās puses vienojās par pētījuma autoriem iesniedzamajiem precizējumiem.
 Kā pēc sēdes skaidroja Čakša, šis PB pētījums ir tikai viena daļa no kopējā nozares izvērtējuma. Pētījumā tiek runāts par kvalitāti, konkrēti onkoloģijas, kardioloģijas un dzemdniecības jomās. Tas ir pētījums par to, cik kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir izvietoti uz Latvijas kartes, skaidroja ministre. Savukārt, kā norādīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Kārlis Ketners, pētījumā secināts - jo ārstniecības iestādei un speciālistiem ir lielāka pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā, jo labāki ir rezultāti.
 Savukārt nākamā PB pētījuma daļa būs tieši saistīta ar to, kādā veidā pakalpojumi Latvijā ir jāizvieto, proti, kurās slimnīcās un vietās jāveic sarežģītāki pakalpojumi, bet kurās vietās - vienkāršāki. Šis pētījums ir saistīts ar slimnīcu tīklu sakārtošanu, skaidroja Čakša.

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #1 : 2016. gada 09. septembris, 17:02:22 »
Vienojas par sadarbību veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai reģionos

Šodien, 9.septembrī, veselības ministre Anda Čakša tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par darbu pie veselības nozares reformu plāna, kura mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, un pārrunātu turpmāko sadarbību ar pašvaldībām. Sarunās ar pašvaldībām veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka, strādājot pie veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, ministrijas primārais mērķis ir saglabāt kopīgu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un nodrošināt vienlīdzību pakalpojumu pieejamībā visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Veselības ministre norāda: "Visām ārstniecības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir viens mērķis – lai galarezultātā iedzīvotājs saņemtu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu un lai valsts budžeta nauda tiktu izmantota efektīvi’. Pašvaldību vadītāji tika informēti, ka nākotnē tiks definēti noteikti veselības aprūpes pakalpojumu standarti. Balstoties uz cilvēkresursiem, ārstniecības kvalitāti un ārstniecības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu, nākotnē tiks veidots arī pakalpojumu sniedzēju jeb hospitalizācijas plāns.
Tāpat veselības ministre Anda Čakša informēja, ka no nākamā gada paredzēts līgumus ar ārstniecības iestādēm slēgt, balstoties uz pacientu plūsmu 12, nevis 9 mēnešu garumā, tādā veidā uzlabojot pacientu plūsmas organizēšanu ārstniecības iestādēs un palielinot pakalpojumu pieejamību pacientiem.
Veselības ministre aicināja pašvaldību vadītājus rūpīgi uzraudzīt savā īpašumā esošo ārstniecības iestāžu darbu. Sanāksmes noslēgumā veselības ministre Anda Čakša vienojās tikties ar pašvaldību vadītājiem individuāli, lai pārrunātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atsevišķos reģionos.
 
VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne
 

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #2 : 2016. gada 09. septembris, 19:22:46 »
Veselības nozares problēmās Rimšēvičs vaino politisko gribu

«Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejamus medicīnas pakalpojumus. Tā vietā atkal tiek piedāvāts rausīt nodokļus, pensiju sistēmu un likt ielāpu pie ielāpa, cenšoties aizlāpīt cauro veselības finansējuma maisu. Turklāt jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādi atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro nepietiks, un nākamā gada rudenī, ja pat ne agrāk, atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums, mediķu protesti un budžeta problēmas,» sacīja Rimšēvičs.
 Viņš pauda viedokli, ka Latvijā ir nepieciešams sistēmisks risinājums, kas ne tikai ļautu mobilizēt nozarei nepieciešamo naudas apmēru, bet arī iedibinātu ilgtspējīgu sistēmu.
 «Turklāt naudas trūkums ir tikai viena no medaļas pusēm. Tikpat būtisks, ja ne pat būtiskāks, ir jautājums par finansējuma plānošanas un izlietojuma efektivitāti veselības aprūpē. Tieši tāpēc ir svarīga konkurences elementa ienākšana nozarē, jo, ja arī turpmāk finanšu plūsmas pārvaldīs Nacionālais veselības dienests, rūpīgi nevērtējot katra izdevuma lietderīgumu, bet, nekritiski apmaksājot piestādītos rēķinus, diez vai varam sagaidīt būtiskas pārmaiņas un tiešām efektīvu katra iztērētā eiro uzskaiti,» minēja Rimšēvičs.

---

Nu Latvijas Banka nu kļūs par lielākajiem ārstētājiem Latvijā. ;)

Atslēdzies Spārka

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #3 : 2016. gada 09. septembris, 20:39:57 »

Atslēdzies Raimonds1

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #4 : 2016. gada 09. septembris, 21:14:50 »
Dažiem izteikumiem var piekrist.
"Mūsdienu medicīna atrodas ne tikai pie ātri izārstējama angīnas slimnieka gultas, bet arī piedalās neizārstējamo, hroniski slimo pacientu ārstēšanā un pienāk pie mirstoša slimnieka gultas. Lielākā daļa no tiem, kuri kādreiz tika uzskatīti par nāvei nolemtiem, šodien tiek pieskaitīti pie izdzīvojušajiem, pārtopot par hroniski slimajiem, tas ir, cilvēkiem, kuriem atlikušo mūža daļu nāksies sadzīvot ar savu slimību, no kuras nevar atbrīvoties ar terapeitiskām vai ķirurģiskām metodēm. Attiecīgi pilnīgi izmainījies arī dažādu tipu slimību biežums: šodien hroniski slimie ir kā likums, bet akūtie – izņēmums. 70 līdz 80% no visiem slimniekiem, kuri ir mūsu ārstu uzskaitē vai ikdienas praksē, ir hroniskām slimībām sirgstoši. Pilnībā izmainījusies mirstības struktūra pasaulē XX gadsimtā – ja pagājušā gadsimta no akūtām slimībām mira 40%, bet no hroniskām arī 40%, tad XXI gadsimta sākumā no akūtajām slimībām mirst 1%, bet no hroniskajām 80%.
[/size]Protams, politiķiem, ministriem, baņķieriem, žurnālistiem un arī ārstiem patīk ātrie, iespaidīgie ārstēšanas rezultāti akūto slimību ārstēšanā, nevis nepateicīgie un nogurdinošie hronisko slimnieku ārstēšanas procesi (vēl vairāk: visiem patīk ārstēt vēnas, krunkas un nolaistus acu plakstus, kā arī par medicīnu uzskatīt friziera, pedikīra un tetovētāja pakalpojumus, kas visi dārgāki par valsts apmaksātu ārsta konsultāciju). Jo vairāk medicīna atļaujas būt atkarīga no ekonomikas un pārvērst pacientus par klientiem, jo par piemērotāku klientu kļūs tas, kura investīcijas visātrāk sevi attaisnos, pie kura varēs sasniegt vislabākos rezultātus ar vismazāko piepūli.
[/size]Katra pirmējā tikšanās starp ārstu un slimnieku vispirms izvirza ārstam mērķi: restitutio as integrum, kas nozīmē ierastajam dzīves veidam raksturīgā stāvokļa atjaunošanu – tādu, kādu pacients baudījis, būdams vesels. Tādi, teorētiski neiespējami gadījumi, par laimi, mēdz notikt. Politiķi un baņķieri, parasti gados relatīvi jauni cilvēki ar labiem ienākumiem, sociālo labklājību un arī personisko veselību visu medicīnu rauga caur savu skatu prizmu: apendicīts, zoba ekstrakcija, rokas lūzums ar veiksmīgu operāciju, antibiotikas seksuāli transmisīva slimības ārstēšanai vai veiksmīga dezintoksikācija pēc ilgstošas alkohola lietošanas.
[/size]Savukārt tad, kad runa ir par iespējami nāvējošu vai obligāti hronisku slimību, kur pārdzīvojumos ir sava vieta bailēm, laikam, vēsturei un attiecībām, atgriešanās iepriekšējā normālajā stāvoklī ir izslēgta. Patiesībā jau, tiekoties ar jebkuru smagu pacientu, ticamība, ka pacients gan fiziski, gan garīgi atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī ir visai maza. Pat visveiksmīgākā operācija, visveiksmīgākie reanimācijas pasākumi, vislieliskākā terapija neatgriež cilvēku pie tā veselības un labsajūtas apjoma, ko viņš baudījis pirms slimības, nu kaut vai viņa izturības un spēka rezerves pēc slimības būs ievērojami mazinājušās.
[/size]Valsts politika un ekonomika pieprasa slimniekam panākt restitutio as integrum, - proti, slimnieku atgriezt veselībā un pilnīgā saglabātībā, kāds viņš bijis pirms slimošanas. It kā gudri cilvēki raksta koncepcijas, iesien glītos vākos un paģērē: no katra 25 eiro mēnesī, bet ārstiem– visus iespējami ātri izārstēt. Pilnībā.
[/size]Nabagie, vecie, slimie, kuri šobrīd mokās mūsu veselības aprūpes mazspējā ,– nespēj ietekmēt sabiedrības un valdības viedokli. Iespējams, viņi nav gana kompetenti diskutēt ar demagoģijā izcili sagatavotiem baņķieriem. Ilūziju par to, ka visu var izārstēt, ja pareizi menedžē procesus, bet medicīnai naudu jāmeklē iekšējos resursos, uztur relatīvi jauni un pašpārliecināti muļķi."

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #5 : 2016. gada 13. septembris, 12:37:57 »
Par murgaino Latvijas Bankas veselības apdrošināšanas modeli un ilūzijām medicīnā

tas pats Apiņa raksts kas Sparkas saitē


Patīk kādam vai ne– visvairāk tiek uzkrauts primārās palīdzības jeb ģimenes ārsta pleciem. Ārsts kļūst par uzticamu hroniski slimnieka pavadoni viņa ilūzijās. Katram cilvēkam ir nepieciešama radošās iztēles spēle, simboliskas fantāzijas, iedomu vēlmes, ilūzijas, bet izmisuma situācijās jo īpaši. Hroniski slimo, neizārstējamo ilūzijas līdz tam laikam, kamēr mēs viņas vērtējam no izārstējamo slimnieku viedokļa, mūsu ikdienas dzīvei ir apgrūtinošas un liekas, mēs paejam tām garām vai arī atgaiņājamies no tām. Kāds mūs nomoka ar lūgumiem par īpašu attieksmi pret viņu, viņa radinieku un kaut kādām īpašām vēlmēm, apvainojas par sīkumiem. Tiek vākti labdarības līdzekļi. Citi uzzina par brīnumlīdzekļiem, superdziedniekiem vai meklē kādu dabas līdzekli. Pārāk daudzi lasa blēņas par to, ko ārsti nestāstot, paļaujas uz pareģiem vai ekstrasensem. Katram ir savs ilūziju stils, vislabāk mēs to zinam pēc pieredzes ar vēža, AIDS un Alcheimera slimības (sākuma stadijā) slimniekiem.

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #6 : 2016. gada 13. septembris, 22:00:16 »
Lai uzlabotu situāciju onkoloģijā, nepieciešams skaidrs plāns un papildu finansējums

Situācijas uzlabošanai onkoloģijā steidzami nepieciešams skaidrs un precīzs darbības plāns turpmākajiem trim līdz pieciem gadiem, kā arī papildu finansējums, pārliecināts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZZS).

Viņaprāt, fakts, ka aptuveni piektdaļa no visiem jaunatklātajiem vēža gadījumiem ir pēdējā stadijā, ir satraucošs signāls par nopietnām problēmām veselības aprūpes sistēmā. Patlaban nozares pārstāvji vienprātīgi uzsvēra nepieciešamību par papildu finansējuma un plāna nepieciešamību, jo situācija onkoloģijā ir dramatiska.

Plašumā gājusī tendence ārstēšanai nepieciešamo finansējumu vākt dažādās ziedojumu akcijās liecina, ka patlaban valsts savu pienākumu nodrošināt pienācīgu un mūsdienīgu ārstēšanu tik smagā diagnozē kā onkoloģija paklusām ir uzkrāvusi uz pašu pacientu, viņu tuvinieku un draugu un visas sabiedrības pleciem, pauda Ražuks, uzsverot, ka pacientam ir jābūt galvenajam ieguvējam no sistēmiskajiem uzlabojumiem.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs pauda cerību, ka papildu finansējuma jautājumu straujāk palīdzēs risināt 15.septembrī plānotais Saeimas balsojums par Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvu, kas paredz ik gadu atvēlēt papildu 10 miljonus eiro onkoloģisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai. Ražuks pauda cerību, ka deputāti atbalstīs šo kolektīvo iesniegumu un valdībai būs jānodrošina papildu līdzekļi onkoloģijai.

Atslēdzies ineshuks

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #7 : 2016. gada 14. septembris, 21:02:56 »
Toties mums stentus liek vaigvai nevaig...

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #8 : 2016. gada 15. septembris, 13:13:47 »
Galma kardiologs
Inga Spriņģe, ReBaltica

Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas — Andrejs Ērglis, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā Latvija gadiem tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un to skaita ziņā ir starp līderiem pasaulē. Taču priekšlaicīgas mirstības samazināšanā nepavisam neesam rekordisti, un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Kāpēc?
Ņemot vērā jūsu ārkārtīgi lielo interesi par stentu cenām, algām un mani personīgi, vēlos uzzināt, vai šim pētījumam ir saistība ar kādu politisku, ekonomisku vai individuālu pasūtījumu? — vēstuli ar šādu jautājumu saņemu no Latvijas slavenākā invazīvā kardiologa, profesora Andreja Ērgļa (49) pelēkā februāra pēcpusdienā.
Tā ir Ērgļa reakcija uz manu pusgada darbu, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc valsts dāsni finansē dārgas kardioloģiskas operācijas un to skaita ziņā mēs esam starp pasaules līderiem, taču nevaram lepoties ar rekordiem mirstības samazināšanā. Esmu izlasījusi pēdējos 20 gados publicētos rakstus par Ērgli un invazīvo kardioloģiju, trīs stundas garā intervijā tikusies ar pašu profesoru, sazinājusies ar citiem kardioloģijas ekspertiem un lūgusi informāciju Baltijas valstu veselības dienestiem un slimnīcām. Taču tā arī neesmu saņēmusi skaidru atbildi uz galveno jautājumu — cik reāli maksā mikroskopiskām caurulītēm līdzīgie stenti, ko bojāto asinsvadu salabošanai lieto Stradiņa slimnīca?

Atslēdzies ineshuks

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #9 : 2016. gada 16. septembris, 15:27:58 »
Ne tikai Stradinja ;)

Bet nu atbildi zhurnaaliste neguus...

Atslēdzies reno

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #10 : 2016. gada 16. septembris, 20:32:03 »
Mammai bija 86 gadi, kad ielika stimulatoru. "lai sirsniņa labāk strādā" Ko man bija teikt -nē? Pēc pāris mēnešiem sākās problēmas  ar galvu -balsis, tad jau kaut kādas halucinācijas, vienkāršoti sakot, sāka jukt prātā. Versija -kaut kas mainās ar asinsriti smadzenēs.


Joprojām dažreiz domāju par to situāciju, jo mums ar tēvu vajadzēja piekrist un pārliecināt mammu, ka t;a būs labāk. Bet nebija viss...

Atslēdzies ineshuks

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #11 : 2016. gada 17. septembris, 19:11:06 »
Gljukus lielaakoties var apaarsteet... stimulators un stenti ir divas makjeniit dazhaadas lietas...

Atslēdzies Spārka

Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #12 : 2016. gada 19. septembris, 10:01:37 »
Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" turpmāko virzību

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 15.septembra sēdē nolēmusi uzdot Veselības ministrijai līdz 1.decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017.gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai.

Saeimas priekšsēdētāja
I.Mūrniece

Izklausās jau cerīgi...

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #13 : 2016. gada 20. septembris, 13:10:20 »
Mediķu arodbiedrība nolemj atkal protestēt; pirmā akcija plānota jau nākamnedēļ   

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien nolēma atbalstīt protesta akciju rīkošanu pie Saeimas jau nākamajā nedēļā, 29.septemrbī. Akcijas devīze būs «Par tautas dzīvību».  Pie Saeimas paredzētajā akcijā mediķi izspēlēs izrādi, kurā darbosies «Nāve» un «Tautas dzīvība».
Pie Saeimas tiks sākta arī parakstu vākšana, lai atbalstītu vēstuli deputātiem, kurā būs izteiktas prasības palielināt finansējumu veselībai, kā arī brīdinājums politiķiem, ka, nepiešķirot medicīnai lielāku finansējumu, vēstuli parakstījušie cilvēki par viņiem vairs nebalsos. Parakstīties par vēstuli būs iespējams protesta akcijas laikā, kā arī pēc tam LVSADA birojā, arodbiedrības mājas lapā, kā arī, iespējams, medicīnas iestādēs.
Savukārt vēlāk, iespējams, 12.oktobrī vai 13.oktobrī, kad no Finanšu ministrijas (FM) nākamā gada valsts budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu, pie parlamenta ēkas tiks izklāts «Nāves paklājs». Iespējams, ceļā no FM līdz Saeimai tiks izvietotas arī slimnieku gultas.

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Jaunā medicīnas politika
« Atbilde #14 : 2016. gada 20. septembris, 13:16:21 »
No otras puses jāatmin ka tuvojas deķīša dalīšanas laiks jeb budžeta dalīšana, jo Latvijā medicīnai citas naudas nemaz nav.