Labākā diēta - neēst brokastis

[tuk]

Nav jau tik traki, galvenais neiespringt.
Tā ēšana\neēšana kā reliģija - katram sava.

[Emīlija]

Ja godīgi - lasu un visu laiku brīnos. Nepazīstu nevienu dzīvu cilvēku savā tuvumā, kurš neēstu brokastis vai atteiktos no pusdienām. Vairāk dzirdu - netiku pusdienās, ģībiens nāk u.tml. Kas tie par darbiem, kur var neēdis strādāt, nesaprotu? Smadzenes nemaz netiek noslogotas, un kalorijas nepatērē? Nemaz par fiziskiem darbiem nerunajot...

Es ēdu ne tāpēc, ka "tā vajag", bet tāpēc, ka man gribās! Nu labi, pusdienas ne vienmēr tajos 13:00, kad man sākas pusdienlaiks, bet ja dažkārt netieku pusdienās, ap trijiem sāk sāpēt galva, iestājas bada sajūta, un nekāda strādāšana tāpat nav iespējama...

Nekādas uzkošanas starp ēdienreizēm neatzīstu kā sugu, ja nu kādu konfekti pie kafijas pēcpusdienā, kad sāk pietrūkt enerģijas...

Man ir trīs versijas:
- brokastu ēšana ir mazturīgu (vai bijušo mazturīgo) paradums - paēst no rīta mājās, lai vēlāk nav jāmeklē nekas "pa dārgo". Paķert kafiju pa ceļam Narvesenā - nu tas maksā apmēram tikpat, cik mājās pabrokastot ar visādiem gardumiem...
- brokastu ēšana ir to cilvēku paradums, kuri darba laikā intensīvi strādā, "acis paceļot" tikai tad, kad jāiet pusdienās
- brokastu ēšana ir vienkārši veselīgs paradums, jo - kā dienu sāksi, tā turpināsi (bez uzkošanas un visādu nieku grauzšanas)

ok, lieku uz balsošanu

[tuk]

Bet kā var ieēst, ja negribas?
Brīvdienās jā, no rīta ceļos, izdzeru pāris krūzes melno rūgto,nāku pie jēgas un
lēnā garā sāku rosīties, kamēr uztaisu brokastis, paiet stunda vismaz, tad var arī ko uzēst.
Darbdienās vienīgi krūze kafijas, otra pēc pāris stundām darbā un tad kāds auglis vai
rieksts tiek uzēsts.
Tās tad varētu saukt par brokastīm. Vai tad brokastīs obligāti jābūt putrai vai desmaizei?

p.s. tam balsojumam jēgu neredzu, kas ēd no gultas izlienot, tie ēdīs,
kas nevar no rīta nepamodušies ieēst, tie neēdīs.
Svarīgākais jau, lai tik labi jūtās, kāda starpība, kad kurš ēd.

[Kikamora]

Balsojumā nav varianta, par ko es varētu nobalsot   - vienkārši ieradums (neatkarīgi no turīguma vai veselīguma pakāpes). Tā pieņemts, vecvecāki/vecāki vienmēr ēda utml.

[Nāra]

Katrs jau vadās no sava organisma prasībām un īpatnībām.  Es,piemēram, gandrīz nekad neēdu vēlāk par 19-iem vakarā un nevaru saprast, kā var pieēdies iet gulēt un gan jau tas arī kādam liktos dīvaini. Esmu mēģinājusi ēst brokastis, kad zinu,ka netikšu pie ēdiena ilgu laiku,bet tas man ir pilnīgi garām - ar varu stumt iekšā,ja negribas.
Mans vīrs arī nekad neēd brokastis, tikai pusdienas,kas ir 12os.
Brīvdienās,protams,ēdam,bet tas jau ir pēc 11iem.

[tuk]

Vai tā ēšana/neēšana nav saistīta ar to cik ātri krītas cukura līmenis asinīs?
Atceros, man kāda kundze stāstīja, ka no rītiem pamostās agri, jo gribas ēst,
paēd un iet atkal gulēt.
Ja man jāizvēlas gulēt vai ēst, izvēlos gulēt.

[Nāra]

Jā,man tāpat kā Tuk.Lai ēstu brokastis,man būtu agrāk jāceļas.Miegs man ir svarīgāks  Ka var paēst un atkal likties gulēt - tas man ir neizprotami,jo tad taču tu esi jau pamodies,kāda vairs gulēšana?  Čatā arī lasu, ka kāds tā dara.

[ineshuks]

Esmu dziivs cilveeks un neeedu brokastis... darba dienaa var gadiities, ka ap chetrem pirmoreiz eest dabuu... no vienas nepaeeshanas reizes nekaads objektiivs  gjiibiens cik necik veselam rumpim neuznaaks... organismam (pat superslaidam) ir rezerves...

[Nāra]

Vēl arī atkarīgs,kāds darbs. Ja pie datora,tad ir laiks par ēšanu domāt un ģībt,bet,ja aktīvs un intensīvs,tad par ēšanu aizmirstas. Tāpat arī,ja ir kas interesants,ko darīt,tad arī ēšana ir otrais plāns.

[tuk]

Tas viss ir ļoti individuāli..., tāpat kā citam pietiek ar 5stundām miega, citam ar 9 nepietiek,
kaut skaitās veselīgi 8.
Par tām 3 ēdienreizēm arī domas dažādas...,
daži speci iesaka ēst biežāk - 5as,6as nelielas maltītes...
Es konču vai citus ātros saldumus kā enerģijas uzlādētājus izmantot nevaru - pēc saldumu ēšanas man nāk miegs, varu kādu augli, riekstus... , ja vakarā kādreiz nenāk miegs iedzeru medusūdeni
un guļu kā susuris.
Tāpat stresā - viens neko nevar ieēst, cits sāk pastiprināti ēst. Tā ka nav vienas “receptes “visiem.
Kad būšu pensijā un modīšos bez zvana -noteikti ēdīšu brokastis.

[diddly]

balsojumā man arī neatradās atbilstoša varianta.

[Lilith]

Nekad needu brokastis, izdzeru kafiju un viss. No domas par eedienu vien jau skjeerma duusha. Piemeram, full English breakfast buutu mans lielaakais murgs! Kaut kad veelaa peecpusdienaa kaut ko uzkozhu, vakarinjoju veelu. Murgi neraadaas

[Emīlija]

Ja atgriežamies pie tēmas - vai jūs visas, kas tās brokastis neēdat, esat slaidas kā niedrītes? Pēc loģikas tad tā vajadzētu būt... Būtībā jau tēma nav par to cik kuram riebjas brokastot, bet gan par brokastošanas saistību ar lieko svaru

P.S Brokastis ēdu, liekā svara nav

[Camma]

Laikam jau ķermeņbūdai ir pie zaļām ragutiņām, kad to bulku iestumj māgā, galnais, lai kopējo kaloriju nav virs nepieciešamā daudzuma. Tas tāpat kā autiņam degvielu liet - viens pīpis, vai rītā, vai vakarā, kilometri vienalga būs tie paši, krājumā nez vai sanāks ko noglabāt, ja vien nenolies pa burciņai un nenoliks plauktiņā.
Vienīgi, pilna māga var žmiegt un tiešām būt par murdziņu iedvesmas avotu vai uztaisīt GERS (kas par smuku abreviatūru, ne?).

[daddy]

Tas tāpat kā autiņam degvielu liet - viens pīpis, vai rītā, vai vakarā, kilometri vienalga būs tie paši, krājumā nez vai sanāks ko noglabāt, ja vien nenolies pa burciņai un nenoliks plauktiņā.

Bioniķe Tu mūsu  
ja tas būtu tik vienkārši - gram kalorijas uz tonnu kilometriem, kā te daži rēķina, tad nebūtu neviena ne resna, ne tieva cilvēka, visi būtu ideāli un Tu būtu Nobela prēmijas laureāte cilvēka organisms ir adaptīvs, tur ir vairāk variantu nekā ruletē, tāpēc viss, kas saistīts ar "veselīgu dzīvesveidu", "tievēšanu", "diētām" uc. tuftu, ir lielāka krāpšana un bizness nekā azartspēles