Mūsu bērnības spilgtākie notikumi

[reno]

Es lasu kā tādu Balto grāmatu, Straumēnus  un Emīlu kopā

[Narcise]

Nu "vot", kādu jauku tēmu aizsāku     -  man jau likās, ka cilvēkiem patiks atcerēties bērnību un atraisīties atmiņās. Man pašai vienlīdz patīk gan lasīt, gan arī stāstīt. Cerēsim, ka vēl te būs ko palasīties.

[Mangusts]

Pie mums laukos rupjmaizi cepa vecāmamma - maizes krāsns bija pagrabā, zem mūsu istabām, un atceros, kā reiz pusmiegā no rīta, segā savīstītu, mani nesa ārā no turienes, jo bija sācis dūmot. Abra ar mīklu stāvēja virtuvē un pats labākais našķis no rīta bija uzrūgusī rudzu mīkla ar cukuru.

[Spārka]

Kopīga darba pieredzes (maizes cepšana un citas lietas) man  iztrūkst. Pīrādziņus un plātsmaizes gan mamma cepa, bet man īpaši neinteresēja. Biju lutināts bērns ar guvernanti-aukli piedevām vēl. Reiz gan ar vecmāmiņu Jāņu sieru sējām.
 Tēvam pagrabā bija liela darbnīca, tur man ļāva naglot, skrūvēt, zāģēt, lodēt. Smaržoja pēc zāģskaidām un kolofonija.

[Narcise]

Atradu to jūras bildi. "Sāļš" gaiss un vējš.

Spārka, ja pareizi sapratu, tad tajā fotogrāfijā tā mazā meitenīte, kas ar vecākiem, esi Tu. Interesanti, bet mazajai meitenītei (Tev) ļoti līdziga cepurīte kā dāmai Tavā avatarā. Nejaušība ?

[Spārka]

Avatārs, jo patīk Art Deco. Nejaušības, kas nav gluži nejaušības, ir vesela liela, skaista tēma