Kaut kā nepārliecina.
Tam netīrajam ūdenim tik un tā būtu jāiziet caur krāniem un jātop saskaitītam dzīvokļos, ja vien, mainot caurules, tas netiek izgāzts pagraba kopizlietnē, kas ir aiz mājas skaitītāja, bet pirms dzīvokļu skaitītājiem.
Nestādos priekšā, kādai fizikai jādarbojas, lai skaitītājs grieztos ātrāk, nekā to griež ūdens plūsma - ja vien tagad nav kaut kādi nanoskaitītāji, kas skaita elektroniski, negriežot lāpstiņas, - un pieskaita katru smilšu graudu kā pusglāzi ūdens.
Gribu redzēt kontrolmērījumu - tādu pašu skaitītāju, kāds ir ievadā, ielikt dzīvokļos un tad pārmērīt starpību [te nebūtu jābūt starpībai vispār, ja nu 1% no kādas plaisas caurulē].
Vai salikt rindā lielo ievadskaitītāju, trubu, mazo dzīvokļa skaitītāju un palaist plūsmu - rādījumiem būtu jābūt identiskiem. Bet varu derēt, ka nebūs vis - ievadskaitītājs saskaitīs vairāk.
T.i., kamēr neviens nav uztaisījis testa eksperimentu, visi šie prātojumi, kur paliek ūdens, ir Brāļu Grimmu mantojuma statusā.