Beztēma par kaķiem

[Luīze]

Savai mincenei pagājušo gadu nopirku vetaptiekā dārgu skaustā pilināmo - ap 5 eiro maksāja, bet tiešām bija labs, nevienu ērci šai neatradu, lai gan visu vasaru pa āru valkājās. Nosaukumu neprasiet, neatceros.

[Trix]

Es kādus piecus sešus veidus pārmēģināju, apnika. No tiem vismaz trīs ar rekomendāciju no pazīstamiem "bet šitais gan izcili labi strādā - nevienas ērces!". Ha. Man kā parasti viss ne kā pie cilvēkiem. Ka nav, tad nav.

Blusas jā, tās kaut kā nelien, bet ērces - kā uzmedotas.

[Spārka]

Vispār jau man labpatīk domāt, ka "pie mums ērču nav", jo pa visiem gadiem nevienu neesmu redzējusi. Bet S k-gs, upmalu pļaujot, teica, ka esot gan.

[Trix]

Kamēr man nebija kaķa, es arī domāju, ka te ērču nav.

[Spārka]

Kamēr man nebija kaķa, es arī domāju, ka te ērču nav.

Jānudien Paldies par rekomendācijām! Ir, un katru dienu ir.

[Camma]

Maķ ar ārā!
Pastāts - epopeja.
Sācies pavasaris un silts laiks. Koškas mēģina izvēdināt pa ziemu pieputējušos kažokus, pagrauzt vitaminus. Pie viena pārbauda, vai nav kas mainījies teritorijā.
Punktiņa apciemo klēti un klētsaugšu, taču Rūdim tādas izklaides lzliekās pārāk vaļīgas. Nav nekādas kārtības, kas vēl nebūs - vazāsies kur vien sagribēs, nekā nebija - lai tagad tup klētī.
Mēginu saregulēt kaķiskās attiecības, ņemu Rūdi aiz škvarņika. Rūdis šņāc un klabina zobus. Jetija metās šņākli kost, rāpjoties pa mani. Kad pūlos šamo apsaukt, metās man ar nagiem un zobiem kājā. Vobčem, iemetu Rūdi ķēķī, Jetija šim pakaļ un abi aizdrāž uz tālīno pagulti. Klusums. Kāja sāp kā elle. Meklēju jodu aptieķī.
Jetija gar sienu aizslīd durvju virzienā un tiek izlaista ārā.
Pa tam kisinam Punktiņu no klētsaugšas, nabaga kaķīts nomušīts, neatsaucas. Nu labi, ēst sagribēs - noripos. Auklēju sūrstošo kāju, kurā VISĀ garumā vairāki desmiti nagu plēstu brūcīšu. Visas aplietas ar jodu...
Rampjos pa trepēm uz savu (un kaķu) vonungu, a tur ... Punktiņa visā godībā pie paikas bļodas. Vot, nahren? Nahren līst kaķu razborkās?

[Emīlija]

nu vot, jālien, ne...

citiem hennas raksti, Cammai - joda... cerams, vismaz krustinos un rakstiņos sazīmēja

[Camma]

Tev bi tādus krustiņus! Sūrst traki, jaskatās rīt, lai nav kas trakāks no tādiem plēsumiem.

[daddy]

Vot, nahren? Nahren līst kaķu razborkās?

tiešām!
gribi būt "galvenais kaķis" mājā - attiecīgi sagatavojies - iemācies šņākt, ataudzē, uztrin nagus un beidz skūt kājas...

[Nāra]

Katram, kurš grib ieviest kaķi, suni vai bērnu, būtu ieteicams vismaz 2 mēnešu reāls izmēģinājums.
Tad negribētu nevienu
To es pēc pieredzes

[reno]

Man laiku pa laikam uzbāžas  -kā tad tā, privātmāja, vai tad negribi sunīti vai kaķīti. Man atbilde nemainīgi ir nē

Par bērnu (mazbērnu )man neviens nejautāja

[Nāra]

Reno, mazbērns jau nav īsti bērns, tas jau Tev uz laiku
Bet nu kad bērns rodas, tad tik saprot, kas par trakumu, bet kur liksies Kaķi vai suni vēl var kkur nogrūst... teorētiski
Puspajokam rakstu - lūdzu, neuztraucieties
Man patiesībā bija nopietna doma ieviest kaķi, bet pēc izmēģinājuma sapratu, ka nē, kaut bija jau daudz laba, nekā slikta...bet nē. labi, ka izmēģināju.

[Spārka]

Bet nu kad bērns rodas, tad tik saprot, kas par trakumu, bet kur liksies

Tāpat puspajokam - un kā tad Tu pie otrā tiki?

[Nāra]

Tāpat puspajokam - un kā tad Tu pie otrā tiki?

Tad jau bija tādi laiki 
Bet vsp atceros, ka bija tāds brīdis dzīvē, kad stop krānu varēja noraut tikai ar otro bērnu(toreiz man tā likās)...ko no jauna var gribēt 
Protams, labi, ka tā, bet viegli nebija. Toties tagad prieks
Es mīlu dzīvniekus, bet laikam neesmu dzīvnieku turētāja un labi, ka to apzinos.

[Aģents 0.7]

Man tāpat kā Nārai. Ar dzīvniekiem labi saprotamies, bet katrs esam pārāk liels egoists pa savam. Nu tad nekā, paucinos ar radu un draugu dzīvniekiem ciemos.