Nurmižu muižas kalējs Kārlis, labs sava amata pratējs, atstājis savam dēlam Andrejam mantojumā trīs lielus izšūtus naudas makus ar zelta, sudraba un kapara monētām. Andrejs sācis rentēt no barona lielas, labas mājas. Ļoti mīlējis savu sievu Līzi (Elizabeti), viņiem bijuši 4 bērni. No tiem laikiem mūsu ģimenē saglabājušies Kārļa Ludviga Zēbodes akvareļa tehniā 1863.g. gleznotie Līzes un Andreja portreti.
(Par Zēbodi -
http://www.makslasvesture.lv/K%C4%81rlis_Ludvigs_Z%C4%93bode )
Cik saprotams, Zēbode, apbraukādams Vidzemes turīgāko zemnieku mājas un izgatavodams portretus, līdzi ņēmis sagataves. Iepriekš sazīmētas pilsētnieku drēbēs ietērptas figūras, uz vietas iezīmējot tikai seju.
Uznākusi kāda liela epidēmija - tīfs, holēra vai kas to zina, mirušas abas mazākās meitiņas un drīz vien arī Līze. Andrejs kļuvis grūtsirdīgs, bez savas Līzes vairs nespējis dzīvot, iekļuvis lielos parādos, mājas par rentes nemaksāšanu atņemtas.
Līze un Andrejs bija mani vecvecvecāki.
Līzes un Andreja dēls Kārlis strādājis par dārznieku Nurmižu muižā. Netālo māju saimniekiem bija meita Anna. Jaunieši vienlaikus apmeklējuši Siguldas draudzes skolu un iemīlējušies. Saimnieks negribējis savu meitu atdot muižas dārza puisim par sievu. Kādu nakti Kārlis ieradies pie savas iemīļotās un, izņemot griestu dēlus no aizslēgtās klētiņas, iznesis savu iemīļoto. Apprecējušies pret vecāku gribu, vecais saimnieks tikai pēc 6 gadiem piedevis savai meitai. Ar sievastēva atbalstu Kārlis uzsācis rentēt lielas, nolaistas mājas no barona Kampenhauzena. Kārlis ar Annu bijuši ļoti strādīgi un vienmēr centušies laikus nomaksāt augsto renti - 250 rubļu gadā. Sviests tai laikā tirgū maksājis 30 kapeikas mārciņā. Turējuši daudz lopu, lai padarītu auglīgākus noplicinātos tīrumus. Nauda galvenokārt iegūta, audzējot linus. Kārlim ar Annu bijuši seši bērni, pati jaunākā mana vecmāmiņa, kuru gan nekad neesmu redzējusi.
Vienam no dēliem - Augustam bijis sapnis par jūru. Uzaudzis Vidzemes pakalnos, viņš to nekad nebija redzējis. 14 gadu vecumā, kādu nakti kājām devies ceļā uz Rīgu, neko nesakot vecākiem un līdzi ņemot kukuli rupjmaizes. Ostā uz kāda kuģa salīdzis par kuģa puiku.
Vēlāk beidzis Mangaļu jūrskolu un tad atsūtījis vecākiem vēstuli. Aizgājis bojā 28 gadu vecumā, kad vētrā nogrimis burinieks "Karalis".
Šīs ziņas laikam nav īsti apstiprinājušās, bet bēnībā man mīļātante stāstīja, ka Augusts izmācījies vēl tālāk, kļūdams par stūrmani un kuģis avarējis kaut kur pie Āfrikas krastiem.
