Precēties vai neprecēties

[Nomade]

Pat negribu šo jautājumu paplašināt. Kā domājat, mūsdienās... vajag vai nevajag?
Gribu dzirdēt viedokļus, pašas nostāja man ir miglaina.
Ja līdz šim biju pārliecināta, ka vajag noteikti, tad tagad pēc 25 gadu kopā būšanas, nu,... nezinu, ...nē, ...laikam neprecētos vis. Nu es nezinu.

[reno]

Tā kā juridiska rakstura problēmas parasti ir neprecētiem pāriem, visdrīzāk pēc 25 gadu kopdzīves, tad -precēties

Ja vari būt 100% droša, ka tas neuztrauks -neprecēties

Kāds labums no neprecēšanās? Jebkurā brīdī paņem pauniņu un aizej? Arī otrs tā var darīt

Pie mums bieži pārus notur savstarpēja finansiāla atkarība

[kvadra]

Domāju, ka vajag, un man nepatīk mūsdienu laulības noliegšanas tendence. 

[Trix]

No psiholoģiskā viedokļa - katram savs. Kam liekas, ka neprecējis labāk turēsies, kam skaidrs, ka neprecējis vieglāk aizies.
Man, piemēram, ir būtiski - jo pieredzēti brīvie ērgļi pietiekami daudz, lai novērtētu nopietnu vēlmi būt kopā, nevis tikai vēlmi patusēt tikmēr, kamēr ir ērti.

No finansiālā.
Atkarīgs no nabadzības pakāpes. Nabagiem, kam mantas nekādas, it kā pofig. Lai gan arī tad apgādnieka zaudējuma pensija noder.
Principā jau tas papīrs neko nemaina, izņemot mantiskos ieguvumus/zaudējumus.
Ja ir manta, kas parasti uz vīra vārda sarakstīta, tad sieviete riskē palikt ar pliku dē uz ledus, kad būs bērnus izaudzinājusi, nogurusi, novecojusi, bet vīrs sapratīs, ka jauna miesa labi paceļ ...sauksim to par ego. Kāreiz pēc 25 gadu kopdzīves - jo jaunībā nav paspējis iztrakoties blablabla.
Un tādā Maksimas nogruvumā mirušie nelaulātie arī nesaņēma nekādu kompensāciju, kamēr laulātie - saņēma. It kā jau "tas man negadīsies", bet tomēr - labāk to spilventiņu palikt zem pakaļas.


Un trešais, mūsdienās tiek metodiski grauts ģimenes statuss, vai kā to saukt. Moderni ir seksot visur ar visiem, moderni ir viendzimuma sekss utt. Bet realitātē tas ved tikai uz izviršanu un cilvēces bojāeju. Stipras ir tās tautas, kas ciena ģimeni. Pārējās izšķīst kosmopolītismā.

[Luīze]

Esmu par! Svarīga ne tikai materiālā un juridiskā puse, bet arī simbolisks jūtu un saistību apliecinājums.

[Mao]

Kāds jau te kaut kur piedāvāja versiju - laulības līgums uz, piemēram, 10 gadiem. Nu lab - 5iem. Ta var arī paprecēties.

[baaciens]

No juridiskā viedokļa - jā! Mazums, kas ... Sakārtoti papīri - ir svarīgi.

Citādi - es nekad pati nebūtu neko tādu organizējusi, jo man nav svarīgs ne riņķis, ne zīmogs, ne statuss.
Kad precējos, tad ar domu, pat ja gadu viss būs labi, tad jau ir ok. Nekad nav bijusi doma - līdz mūža galam un par visām varītēm ....
Bet atskatoties uz visu - labi, ka viņš bija uzstājīgs un visu noorganizēja tā, ka man vajadzēja tikai ierasties.

Rezumē - jā! Jāprecas!

[Nāra]

Neprec tad, kad cer uz ko labāku. Kad ļoti iemīlas un paliek bail zaudēt, tad metas precēt. Piekrītu Kvadrai, Luīzei - ir jāprecas.  Kad rodas bērni, tad vispār obligāti. 

[Trix]

Principā vīrieša piedāvājums precēties ir vīrieša atzīšanās, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildību par ģimeni. Vai vismaz iedomājas, ka ir gatavs.
Tie, kas neprec, tie apriori nevēlas liekas saistības un raustās no atbildības.
Tādi novērojumi, zinies...

[Kikamora]

Es teiktu, ka katram savs. Es neredzu jēgu papīros. Jā, finansiāli varbūt vienkāršāk, ja viena no pusēm ir visas mantas īpašnieks.

Divi piemēri iz dzīves (no paziņu loka):
1) pāris kopā nodzīvojis 40 gadus, izaudzinājis 3 bērnus, mazbērnu bariņš arī jau ir, ģimenes tradīcijas utt. Papīra par "ģimenes esamību" nav.

2) sieviete, 26 gadi. Precējusies. Oficiāli. Jau 3. reizi. Ir 3 bērni, katram savs tēvs. Arī šī brīža laulība (arī vīram ir bērni no iepriekšējām laulībām) neizskatās labi.

Uz kuru no siem variantiem var attiecināt Trix minēto :
"Un trešais, mūsdienās tiek metodiski grauts ģimenes statuss, vai kā to saukt. Moderni ir seksot visur ar visiem, moderni ir viendzimuma sekss utt. Bet realitātē tas ved tikai uz izviršanu un cilvēces bojāeju. Stipras ir tās tautas, kas ciena ģimeni. Pārējās izšķīst kosmopolītismā."

Vai papīrs/simboliskie jūtu-saistību apliecinājumi kaut ko devuši 2. piemērā minētajai dāmai? Un vai to neesamība ir atņēmusi kaut ko 1. piemērā minētajiem?

[Emīlija]

Ak šie... "piemēri". A nudavai vēl pa simtiņam viena un otra viedokļa pusē...

Pirmās pasaules "problēmas", vai zin.

[Luīze]

Dzīvē gadās visādi.

Gribētu uzzināt, kā Kikamoras aprakstītajā 1.gadījumā vīrietis citus iepazīstina ar savu kopdzīves partneri, jo oficiāli sieva taču viņam neskaitās?

[Trix]

Lai nu tam pirmajam pārim veicas, un abi nomirst vienā dienā, nevis nepielaulāto palicēju izmet no mājas merkantilie radinieki. Tādu gadījumu ir daudz, un uz to fona daži veiksmīgie gadījumi ir tāds piliens medus darvas mucā.

Tieši tāpat kā pretējie gadījumi - izņēmumi ir vienmēr.

[Broņa]

Nelasīju viedokļus. Bet par jautājumu varu teikt, ka tiem, kam vajag, tie precas, kam nevajag, neprecas. Ja par dzīvošanu kopā tāpat vien, kad dzimst bērni, un izliekas par ģimeni, tas ir stulbi. Tad muļķīgi, nezina pat kā nosaukt to otru, kas tas tāds ir - draugs, partneris, gultas partneris?

[dip]

Principā vīrieša piedāvājums precēties ir vīrieša atzīšanās, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildību par ģimeni. Vai vismaz iedomājas, ka ir gatavs.
Tie, kas neprec, tie apriori nevēlas liekas saistības un raustās no atbildības.
Tādi novērojumi, zinies...

Aptuvens mans uzskats Trix izpildījumā.

Bet pieļauju, ka kādreiz mierīgi varētu parakstīties uz vienkāršu kopdzīvi. Kaut gan es visu ko pieļauju