Sakarā ar precēšanās/neprecēšanās tēmu.
Kādam tur pavīdēja doma, ka laulība ir vēsturisks iestādījums, lai nodrošinātu vājākos (sievietes, bērni). Nu, un protams, lai no mērkaķiem atšķirtos.
Ja man tagad būtu jāizšķiras par laulību - nemūžam, runčuk. Kā tad tā? Nu jā, esmu būtne pašpietiekama, neatkarīga. Aha, progresa jaukumu baudītāja. Tajā nozīmē, ka ieguvusi vienlīdzību un materiālo neatkarību.
Ģimene kā institūcija savulaik izveidojusies sabiedrības saglabāšanai, pēcteču nodrošināšanai un sugas izdzīvošanai. A figu. Neredzu es jēgu tādam iestādījumam.
Vispirms jau valdnieku dinastijas - cik nav vēsturisko pierādījumu par šāda iestādījuma kaitīgumu. Piespiedu laulības ar tuviem asinsradiniekiem un ģenētisku defektu izplatība karaliskajās ģimenēs. Kā vārdā? Bagātība un materiālo vērtību uzkrāšana? Phe. Cik nav bijis, ka valdnieks pliks kā baznīcas žurka. Rij un izvirst, bet naudas nav. Vai rīko grandiozas balles vienu pēc otras, no kurām valstiskas jēgas cik zvirbulim uz astes. No pēcnācēju viedokļa valdnieku laulības vispār ir bulšits. Vairāk kā puse bērnu no piegulētājām, favorītēm, ne sievām.
Mazāk rojālās laulībās atkal merkantilais pa virsu, mīlestība un jūtas sastopamas tikpat reti, kā dimants sūdu čupā. Bet tūlīt atkal jāpiezīmē, ka bezbērnu laulību bija diezgan. Kur jēga? Ar šodienas prātu skaidrs, ka no sievietes tika paģērēts atražot ģinti apmaiņā pret sociālo aizsardzību. Ja? Nafig tādu aizsardzību, no kā sargā? No pretekļa zem kura jāguļās? Kas vēl var būt riebīgāks sievietei? Izvarošana mūža garumā, kas tiek saukta par laulību un tādējādi legalizēta. Pie tam, nepieļauj kopošanos ar patīkamu partneri (kompensācijai), vismaz - ne likumīgi.
No šodienas (vismaz - mana) skatījuma, laulība ir bezjēdzīgs pasākums. Visas mantiskās lietas kārtojamas ar testamentiem un citiem likumiskiem līdzekļiem. No bioloģijas viedokļa - šodien tas vīrietis (siviete) ir atražošanas vērts, rīt - slims un nekam nederīgs, vajag citu, bet laulība neļauj. Kā nu tādu graustu pametīsi? Morāle un tā. I mokās 20, 30 gadus. Sūdīgāk, kā cietumā. Tas pats ar morāli pagrimušajiem un alkoholiķiem.
Vot i nonācu pie secinājuma, ka laulība nav panaceja un pati par sevi 80% sastāv no šādas vai tādas vardarbības.
Pašos pamatos laulība ir nepareizs pasākums. Jo piesaista mātītes fiziski vājam tēviņam, kas nekā citādi pie vairošanās netiktu - ar mantu tiek mēģināts aizstāt fizioloģiju.
