Ar to otrreizējo izmantošanu... Laikam jau visgrūtāk, kad iesāk, ir atrast to zelta vidusceļu un nepārspīlēt. Man vēl prātā briest lupatceliņš austais, bet nu tad desmitmetrīgs, visā garumā. Un kaut kas no vīna korķiem, to sakrājies gandrīz spainis. Un vēl gribās no balzāmpudelēm kaut ko uzmeistarot, šīs ir tik skaistas, ka žēl izmest. Nu re, vai jau nebūs par daudz...?
Aizdomājos - kāpēc tā gribās ņemties... Nu varbūt tāpēc, ka nekādu senlietu man nav, bet viss "no veikala vien" nedod vajadzīgo omulību un māju sajūtu?