Pamestās. Es viņas nesaprotu jeb kur loģika, a?

[tex]

Nu, ja vīrietis pamet saprasdams, ka nebūs gana labs un sieviete tomēr atrod gana labu, tad viņš ir malacis, jeb akal cūka?

viņam tur vairs nav nozīmes. Nekas viņš viņai vairs nav.
tieši tāpēc neko gaidīt no sievietes, ko esi pametis, nav jēgas. Tas,ka nekādas problēmas Tev nerada, - ļoti jauki.

[Mao]

Oi, ieraudzīju, ka atkal Mao, pat nelasīju, ar pirmo rindiņu pietika. Tur diskutēt nav iespējams, dzird tikai sevi.

 Zaķapastala...

[Broņa]

Mao, man drīzāk pārdomas radītu tas, ja, es vecim pateiktu - nu tad čau, krāmēju pekeles un dodos tāles zilajās, a šis man sirsnīgi paspiež roku, buču uz vaiga un novēl veksmi turpmākajā dzīvē. Vot tad toč jāliek tēma.
A uzdot jautājumu, kāpēc kāds, kuru pamet, plēš matus, kliedz, raud, dauza galvu pret sienu vai pārvēršas par sālsstabu, tas jau tāds blondīnes jautājums.

[bebrs]

Nodevība ir nodevība, lai nu kāda vēlāk būtu nodotā dzīve.

[Mao]

Nodevība ir nodevība, lai nu kāda vēlāk būtu nodotā dzīve.

Kur Bebra kungs mums tēmā nodevību izpīpējis? Jeb aiziešana ir nodevība? Apēdīšu bez sāls! Atvainojos.

[bebrs]

Ja sākot kopdzīvi abas puses vienojas, ka jebkurā mirklī, kad apnīk kopdzīve
katrs dodas savās gaitās, tad jau nav runas arī par to, ka kāds /kāda ir pamests, ne tā?
Ja tomēr slimībā un veselībā, bla,bla,bla, līdz nāve šķirs un tad viens izdomā tā otra vietā,
ka tam tā nez kāpēc būs labāk un paņem pēdu un un uzskata sevi par nez kādu labdari
un gaida vēl pateicību, marasmātiski izskatās.

[kvadra]

Kur Bebra kungs mums tēmā nodevību izpīpējis? Jeb aiziešana ir nodevība? Apēdīšu bez sāls! Atvainojos.

Kur nodevība? Ja cilvēkam tā pēkšņi pasaka - es tevi pametu, jo tu man par labu vai es tev par sliktu (blabla veidam nav nozīmes). Cilvēkam, kurš to nav gaidījis un nav gribējis (nu, es pieņemu, ka nav gribējis, ja reiz "raud, draud un kājās ķeras"). Vai šim cilvēkam nav nekāda pamata justies nodotam? Nu, vismaz tajā brīdī? Un nav galīgi no svara, kas tur pēc tam, vai uz labu viss izvērties vai uz sliktu - tas vairs nav pametēja/nodevēja nopelns. Pametējs paliek pametējs. Aizgāji - nu tad ej un atpakaļ neskaties, kāds tur vairs "zvans reizi gadā" vai "ZS apsveikums"?!

viens izdomā tā otra vietā, ka tam tā nez kāpēc būs labāk un paņem pēdu un un uzskata sevi par nez kādu labdari un gaida vēl pateicību, marasmātiski izskatās.

Tieši tā.

[Mao]

Ja sākot kopdzīvi abas puses vienojas, ka jebkurā mirklī, kad apnīk kopdzīve
katrs dodas savās gaitās, tad jau nav runas arī par to, ka kāds /kāda ir pamests, ne tā?
Ja tomēr slimībā un veselībā, bla,bla,bla, līdz nāve šķirs un tad viens izdomā tā otra vietā,
ka tam tā nez kāpēc būs labāk un paņem pēdu un un uzskata sevi par nez kādu labdari
un gaida vēl pateicību, marasmātiski izskatās.

Kur tēmā kopdzīve un priekubēdas pieminēti?

[surikāts]

Mani šajā visā visvairāk fascinē Mao nostāja, ka viņš (labi, labi, pieņemsim ka ne viņš konkrēti, bet kāds abstrakts tēls) to meiču pametot viņai dzīvi sakārtojis un baigo pakalpojumu izdarījis. Var jau sev glaimot, bet ne jau tādā mērā.
Un šitais "pameta, saprazdams, ka nav gana labs" ir bulšits ! Nu nepamet neviens tāpēc, ka nejūtas gana labs vai cienīgs vai pelnījis. Pamet, kad pats vairs negrib būt kopā. Un tas, ka tevi vairs negrib, sāp. Un visa tā makaronu karināšana par to, ka "es tev nederu, tu esi pelnījusi ko labāku" aizvaino vēl vairāk. Esi vecis, pasaki godīgi - piedod, satiku citu, vai man ar tevi ir garlaicīgi, vai sekss slikts, vai kas nu ir tas īstais iemesls, un varbūt pēc laika, kad aizvainojums pāries, viņa tevi satiekot uz ielas pasveicinās. Bet ja attiecības izbeidz kā hļupiks, ko tu gaidi ?
Ne jau Tu, Mao, bet tas abstraktais tēls 


P.S. man gan Mao patīk, viņš ir provokators un tāpēc foršs   

[Mao]

Marazmātiski ir bradāt ar netīriem zābakiem pa paklājiem un uz aizrādījumu brēkt - marazms!

[kvadra]

Kur tēmā kopdzīve un priekubēdas pieminēti?

Tad par ko storijs? Ja nav kopdzīves un priekubēdas, tad nav arī pamešanas un nav "dzīves sagraušanas" un kājās ķeršanās. Čiki-briki un razošļisj.  Kāds vēl ZS apsveikums?

[Broņa]

Protams, ka pamešana ir nodevība. Ja vien nav smags iemesls, ka kopdzīve apdraud veselību (fizisko vai garīgo) vai pat dzīvību. Vai arī pamestais pats jau ir smagi nodevis. Tad pamestais jau zina, ka tā būs, var, protams, matus plēst. Pārējais ir pupu mizas. Nodevējs zina, ka ir nodevis, un viņam ar to ir jāsadzīvo visu mūžu. Cits netiek ar to galā, izdomā visādus iemeslus un attaisnojumus, nemitīgi runā par to un liek internetā tēmas.

[dip]

Nodevēji ir jānošauj. Jā! Lasu un brīnos - visi dzīvo ar savu pirmo mīlestību/partneri? Vai tiešām tad, kad jūtas/patikšana pāriet, ir jāpaliek kopā? Tas, kurš aiziet, ir nodevējs?  Ja nepaliek kopā, tad, satiekoties, jāspļauj acīs?
Vai es viena dīvaina?

[kvadra]

Tēmas pieteikumā figurēja "pamestās".
"Mēs izšķīrāmies" un "es pametu" ar "raud, draud, kājās ķērās" ir tomēr starpība, ne?  Ja es būtu kādu pametusi raudošu, tad negaidītu no šī cilvēka ZS apsveikumu.

[reno]

Kā jau iepriekš teicu -pamešanu nekad pa īstam nepiedod.
Un Mao storijs ir īsta buļļa kaka -lai kā tu man patīc visās citās tēmās!

Laimīgas sagadīšanās dēļ pamestajai dzīvi ir dikti labi nokārtojusies. Bet ja nē?