Hm... Man šajā dotajā situācijā neloģisks liekas kas cits. Kāpēc pametējam ir šī neveselīgā vēlme, lai pamestās viņu atcerētos (un vēl ar labu vārdu). Ja es kaut ko/kādu pametu, tas notiek tāpēc, ka nevēlos vairs turpmāko dzīvi ar to/viņu būt saistīta (kāpēc nevēlos, tam šoreiz nav nozīmes). Tātad - pametu, aizmirstu, dzīvoju tālāk. Šeit sanāk tā - pamet, bet 1) pats vēl joprojām atceras un 2) grib, lai atceras arī viņu.
Kur loģika?