Es nesen par līdzīgu tēmu aizdomājos. Ir pāris kolēģes, kas mūžīgi čīkst, ka viņām naudas nav, nekam nepietiek, viss tik dārgs blablabla.
Saprotu. Man arī naudas nav, viss dārgs, daudz kam nepietiek.
Bet.
Visādās Lieldienās, Z-svētkos, Jāņos un dajebkurā svinamdienā, nerunājot par vārdadienām un dzimšanas dienām, abas ir pirmās, kas visiem sanes cālīšus, oliņas, rūķīšus, tautumeitiņas un visādus smukus štruntiņus, svecītes, konfektītes, eņģelīšus un veselu lērumu sīkumu. It kā katrs gan jau zem eiras maksā, bet visam tam baram pāri par 30 cilvēkiem piepirkt tos sīkumus - kopā salasās nenormāls cipars. Esmu paskatījusies ar līdzīgu domu - tālāk par paskatīšanos netiku. Jo man nav. Ja knapi pietiek rēķiniem, un arī tad ar izlasi, kam maksāt, kas pagaidīs, tātad smukumcackiem man nav.
Toties viņām ir. Bet kauc, ka naudas nav. Vot paskaidrojiet man, kas tas par sviestu - iztēloties par nabaga Latvju Cietēju? Lai gan patiesībā pie normāla finanšu menedžmenta visam pietiek.
Ne tikai darbā man tādas pazīstamas. Brauc ar pakrutu, bieži plīstošu mašīnu [neies tak mainīt, jo manējais sūds - pats labākais sūds pasaulē, urā!], apmaksā pieaugušam dēlam smalku hobiju, pieaugušai, strādājošai meitai studijas, pati hobijo nelētās izpriecās, bet mūžīgi žēlojas, ka naudas nav, tik grūti izdzīvot, utt. Tak pasūti to 30-gadīgo žlobu strādāt un pašam apmaksāt savu ekskluzīvo hobiju! A nē...
Nevaru saprast - brīnos vai besī, ka uz tā feiko īdētāju fona tie, kam patiešām nav, tiek uzskatīti par tādiem, kam ir, bet negribas tērēt, vai tādiem, kas tikai izliekas par trūcīgiem.
Tas pats par "oi, es nevaru to izdarīt", lai gan īstenībā negribas, da ij nelon izlaist kārtējo SPA vai boulingu ar draugiem. Uz kuru fona tie, kas tiešām ir pārstrādājušies, ka širmis brauc, tiek uztverti tieši tāpat - viņai vienkārši negribas, lai gan realitātē vēl viens papildu pienākums uz miega rēķina ir ceļazīme uz Tvaika ielu.
Principā neko. Mācos visus sūtīt dir@t, pirms širmis aizbrauc.
Bet tomēr interesē, kā rodas tā filozofija tērēt štruntiem, bet kaukt, ka nevar izdzīvot.