fiziskās aktivitātes nepaildzina dzīvi. Izņemot, ja salīdzina ar galējībās novestiem mazkustīguma precenedtiem.
Bet tās ļauj iegūt prieku, aizmirst nogurumu, patikt sev (un citiem-ām), un rada mirdzumu acīs. Vairāk jau neko.
Tas, protams, paņem laiku, liek saņemties, pārvarēt sevi, sākumā atbildēt pašam sev uz jautājumu - priekš kam man tas ir vajadzīgs, iet ārā tad, kad "normāli" cilvēki sēž zem deķa pie silta televizora, papildus drēbes pirkt/mazgāt, svīst, iegūt sporta traumas, tērēt tam līdzekļus, mainīt dzīvesveidu.
To nevajag darīt, ja neesi tam gatavs. Ja neredzi tam jēgu. Dzīvo tā kā ir, varbūt tā ir arī labi. Tikai nebrīnies par tiem, kam acis mirdz