Te kāds kustas?

[reno]

Paldies par atbildēm. Sapratu, ka milzu atšķirības nav, vienkārši soļo vai soļo ar nūjām.

Galīgi nesaprati. Iesaku pamēģināt, bet ar instruktoru, lai ir pareizi soļi, temps un roku stāvoklis

[Bobs]

Esmu redzējis korporatīvā pasākumā vīrus, "tipa Zigfrīds", kas plātās par nūjošanas bezjēdzību un "tantīšu sportu" un šos pašus vīrus pēc 10 km, kad trenere viņus kārtīgi nodzinusi, kur viņiem mēle pār plecu un knapi var kājas pavilkt. Tā kā slodzi var dabūt. Man gan vairāk patīk skriet, jo atkarībā no pašdisciplīnas īsā laika posmā var dabūt lielāku slodzi.

[Zigfrids]

Ko jūs piesienaties? Zigfrida aktivitātes ir tauku audzēšana - ne skriešana, ne kas līdzīgs neinteresē. 200 gadus dzīvot plānojis neesmu.

[tuk]

Ko jūs piesienaties? Zigfrida aktivitātes ir tauku audzēšana - ne skriešana, ne kas līdzīgs neinteresē. 200 gadus dzīvot plānojis neesmu.

Kkā bija tādas aizdomas. Saturs un forma parasti kādā mijiedarbibā

[Bobs]

fiziskās aktivitātes nepaildzina dzīvi. Izņemot, ja salīdzina ar galējībās novestiem mazkustīguma precenedtiem.
Bet tās ļauj iegūt prieku, aizmirst nogurumu, patikt sev (un citiem-ām), un rada mirdzumu acīs. Vairāk jau neko.
Tas, protams, paņem laiku, liek saņemties, pārvarēt sevi, sākumā atbildēt pašam sev uz jautājumu - priekš kam man tas ir vajadzīgs, iet ārā tad, kad "normāli" cilvēki sēž zem deķa pie silta televizora, papildus drēbes pirkt/mazgāt, svīst, iegūt sporta traumas, tērēt tam līdzekļus, mainīt dzīvesveidu.
To nevajag darīt, ja neesi tam gatavs. Ja neredzi tam jēgu. Dzīvo tā kā ir, varbūt tā ir arī labi. Tikai nebrīnies par tiem, kam acis mirdz

[Zigfrids]

Mirdzumu acīs var dabūt gatavu daudz un dažādos veidos. Arī, uz dīvāna sēžot.

[Minne]

Tas arī tiesa 

[Zigfrids]

Un neviens likums neaizliedz iztikt pilnībā bez endorfīniem, tieši tāpat kā, starp citu, arī citiem atņemt viņējos ... to arī neaizliedz it neviens likums. 

[tuk]

Kā bija tas teiciens - kamēr kusties, tikmēr dzīvo?
Nu, man patīk tās sirmās kundzītes ar nūjām, lai cik tizli un garām ar tām nu neizpildītos.
Tāds mīļums
Un tad nav īgņas, kurām viss slikti.

[Zigfrids]

Tēmu varētu attīstīt arī tālāk, tikai tad būs klāt admini un sāks kārtējo reizi presēt par to, ka ir aiziets offtopikā. Bet jūs skrieniet, skrieniet un nūjojiet ... Es paslinkošu.    Katram savs, tā teikt. 

[kvadra]

Īsti nepiekritīšu, ka fiziskās aktivitātes nepaildzina dzīvi. Kustības - tā ir dzīve. Un, pat ja nepaildzina, tad vismaz dzīves kvalitāti uzlabo, jo veselību uztur. Labāk tak dzīvot, veselīgam un aktīvam esot, nekā stīvam un slimam, ne? (Tas, protams, ja mēs runājam par hobija aktivitātēm priekam un veselībai, ne lielo sportu, kas veselību drīzāk sabeidz).

[Zigfrids]

Ir cilvēki, kuriem šobrīd ir dota iespēja ... Ja tā iespēja ir dota, tad mans uzskats ir, ka tā ir jāizmanto ar efektivitātes koeficientu, kurš tiecas uz 100%. Ja fiziskās aktivitātes šajā kontekstā ir lieka laika izšķiešana, tad manuprāt ir pareizāk ar tām nenodarboties. Citiem vārdiem sakot, skriešu un nūjošu vai nu tad, kad iespēju dzīvē iet uz priekšu nebūs, vai arī tad, kad tās būs izmantotas un varēšu atļauties plezīru. Stāv priekšā ļoti naudietilpīgs projekts (iespējams), jātiek galā vēl ar jau iesāktajiem, bet līdz galam nepabeigtajiem. Ja viss izdosies, pēc gadiem ar sievu būsim penzionāri bez finansiāla rakstura problēmām, beidzot varēsim ceļot, un LR LM VSAA nebūs tā institūcija, kura to būs nodrošinājusi vai nodrošinās. Kāda te skriešana? Labprāt palieku bez fiziskās formas un mirdzošajām acīm patlaban. Cerībā uz nodrošinātām vecumdienām .... Jūsu Zigfrids.

[Zigfrids]

... un ceru, ka sīči turpinās tādā pašā garā ...
Ceru, ka pienāks laiks un varēsiet palepoties arī Jūs.

[tuk]

Un ko dos tās finansiāli nodrošinātās vecumdienas, ja abi ar kundzi nespēsiet pakustēt?
Domā būs piķis un būs kustība extremitātēs?
Kustība rada enerģiju, ne vien patērē.
Ka tik nesanāk aplauziens

[Zigfrids]

Un ko dos tās finansiāli nodrošinātās vecumdienas, ja abi ar kundzi nespēsiet pakustēt?
Domā būs piķis un būs kustība extremitātēs?
Kustība rada enerģiju, ne vien patērē.
Ka tik nesanāk aplauziens

Zini, man viens klasesbiedrs ... gāja uz zāli, sportoja ... un pirms gadiem diviem atnāca man īsziņa ar uzaicinājumu ierasties uz atvadām Rīgas Krematorijā ... Ja zinātu, cik kuram atvēlēts un kurā vietā spilventiņš laikus jānoliek, tad viss būtu daudz vienkāršāk, ne? Es, kā smejies, ne uz zāli neeju, ne skrienu, ne nūjoju, bet vēl koka kastē neatrodos. Tikpat labi, iespējams, varu vēl vienu otru aktīvistu pārdzīvot. Un vienā palātā ar vienaudžiem - aktīvistiem pēc tam ārstēties.
Ak, jā, es ārstus citā vietā un lietā klausu, - nesmēķēju un alko nelietoju vispār. Un sieva mana - tieši tāpat. Vot, te ir mūsu iespēja!