Pilnīgi un absolūti neesmu specs šajā jomā (un vispār - medicīnā). Divas nespeciālista piebildes.
1. Savulaik mēs, 3 jau pieauguši bērni laistījāmies ar asinīm, jo tās vajadzēja mūsu visu mātei. Visi zināja, ka neviens nav atnācis, lai salāpītos, riski, bez šaubām bija, bet ... Ļoti gribētos, lai šāda iespēja nodot konkrēta cilvēka konkrētajām vajadzībām tomēr saglabātos.
2. Šejienes mediķi taču apliecinās, ka medicīnā tāpat kā celtniecībā un vēl šur, tur eksistē mode. Un katrā no šadiem posmiem kaut kas tiek uzskatīts par panaceju, superiedarbīgu, utml. Nu, kā piemērs varētu derēt "zīdīt ar krūti" laiki un "nezīdīt ar krūti" laiki ārstu attieksmēs pret jaundzimušo barošanu. Vispirms apr ūberpareizu tika uzskatīts viens, pēc brīža - tieši pretējais. No raksta jau sapratu, ka autors tajā kritizē "pārliet asinis" modi, bet kas varētu nākt vietā?