baigi jocīgi ar tām dāvanām.. bērnībā tiek gaidītas,tagad domāju,ka droši vien nevis pati dāvana bet pārsteigums.... gaidi, nezini ko saņemsi... un tad.... tas ziemsvētku brīnums samazinajumā

tad tīņa un vidējos jaunības gados..izgāju periodu,kad neko nedāvinu neko man nevajag un vispar viss ir muļķības........
tad pa vidam tika iziets periods,kad visiem vajag kko dāvināt un no visiem kko saņemt....
gan jau vēl kkadi periodi bijuši,kas vairs visu atceras....
tagad, runājot par ziemsvētkiem... pārgajām uz ēdamajām dāvanām...man labi,ka man paklausīga famīlija

dara kā lieku
iznašķējāmies gar superīgām konfekšu turzām, iztestēju megaorganiskas šokolādes ar dažadām garšām, saņēmu dāvanā foršas tējas bumbas, kuras gatavošu vēl neesmu izlēmusi kad... jānobriest omulīgai tējas pasiģelovkai
nekādu paliekošu štruntu...
akjā kaimiņiem arī pastkastē ieslidinājām Laimas prozit končas un piparkūku fafeļtortes

nu ja nepatiks ..tad neko, bet vismaz vietu neaizņems turpmāk...
bet vispār, man patīk dāvināt.... bez nosacījumiem un iemesla. Patīk māsai kko nopirkt,jo es zinu viņas gaumi un vajadzības..patīk vecākiem kko aizvest,jo arī zinu kas var noderēt. bērniem tas jau pašsaprotami...
vismuļķīgājie man šķiet ceļojumu suvenīri..kurus gadās,ka kāds atved.... tas gan ir pilnīg garām....pati tipiskus suvenīrus nepērku nekad...nofotografēju atmiņai stendu,ja kkas superīgs un interesants ar to man pietiek.
faktiski suvenīri neder pat labdarībai un tālāk atdāvināšanai....nekam neder

ja nu vienīgi gadās,kāds kurš krāj kādu objektu,tad nu tam var atvest..citādi ..nu nezinu...
mans secinājums pārējas dāvanas tomēr var kkā, jebkā izlietot...nav aizspriedumu tālāk nodošanai(nevis pārdāvināšanai),ja ir doma,ka citam tomēr tas kkas var noderēt labāk...
akjā un pie paziņām un draugiem visbiežāk ejam ar dāvankarti jeb naudu..ja nu gadās ka kkur jāiet....zinu nav oriģināli ,bet praktiski...
eh..sanāca gari...