pļāpa par dāvanām

[daddy]

Dažos jautājumos esmu dziļi praktisks cilvēks, tādēļ dāvanu kartes noteikti nebrāķēju.

...dabūsi uz apaļāku jubileju padsmit gabalas, tad redzēs kādu dziesmu dziedāsi...  

ja jau nauda tiek dāvināta, bet aploksne nešķiet ētiski, tad es dāvanu kartes vietā drīzāk izvēlētos naudas pārskaitījumu kontā - ērti gan dāvinātājam, gan apdāvināmajam. Maksājuma uzdevumā var apsveikumu ierakstīt un viss. 21 gadsimts taču!! 

 

[Emīlija]

Manuprāt aizmirst par dāvanu kartēm un tās neizlietot (kaut vai mammai/māsai tak var atdot) ir necieņa pret dāvinātāju. It īpaši ja tās ir "plaša pielietojuma", kā kādas veikalu ķēdes vai daudzveidīgas produkcijas vieta.  Vai arī cilvēkam nu tiiik labi ienākumi, ka kautkādi 10-100 eur tāds sūds vien ir, nav vērts iespringt

[Bobs]

Dāvanu karte parasti nesedz kārotās preces pilnu summu, bet tomēr dod iespēju pavilkties uz kādu lietu, kas sen gribēta, bet nav bijusi tik ļoti vajadzīga, lai pirktu pats par pilnu summu. Un šādai lietai vienmēr tā dāvanas "garša" piemīt.

[Trix]

es dāvanu kartes vietā drīzāk izvēlētos naudas pārskaitījumu kontā - ērti gan dāvinātājam, gan apdāvināmajam. Maksājuma uzdevumā var apsveikumu ierakstīt un viss. 21 gadsimts taču!! 

Aha, VIDs tūlīt vairāk nekā 3 pārskaitījumus nosauks par komercdarbību un paģērēs nodoklīti nomaksāt.

[Trix]

Neizslēdzu, ka kādam trūcīgam cilvēkam tā tiešām būtu iespēja realizēt ikdienas vajadzības, bet, svētki nav ikdienas primāro nepieciešamību lāpīšana,
vismaz normāli tā nevajadzētu būt.
Svētki ir parsteigumi, prieks, neparedzamais, ne ikdiena, ne sadzīve ar tās vajadzībām.

Trūcīgajiem - reāli trūcīgajiem, kas nav nodzēruši smadzenes - ir cita uztvere. Uzdāvināta smalka šalle komplektā ar elektrības parādu nekādu lielo prieku nerada, jo tas stress par finansiālo bezizeju nepāriet. Tā dāvana ir kā tāds puķains plāksteris uz augoņa. it kā smuki, bet sāp tāpat. Turpretī dāvana naudā, kas nolikvidē nenomaksātu rēķinu, uz brīdi to stresu atlaiž, jo vismaz uz laiku parāds nespiež smadzenes un, iespējams, dod atelpu izgrozīties arī citu rēķinu nomaksā.

Sēdēt uz celma ar pliku dē un priecāties par saulrietu var cilvēks bez pienākumiem vai pofigists, kam "gan jau bērnus dievs pabaros". Cilvēkam ar atbildības sajūtu pofigisma filozofija nestrādā.

[Bobs]

pieredzējis esmu, ka reāli trūcīgie, tiekot pie naudas, to notriec bezjēdzīgos luksusa pirkumos, pēc tam tāpat iekrītot atpakaļ bedrē ar visiem saviem rēķiniem. Nē, tie nav dzērāji...
Nereti trūcīgums izmaina domāšanu (vai arī tā bija atšķirīga jau no paša sākuma un tāpēc tāds statuss iegūts).

[dille]

Driizaak attieksme mani dara piktu, jo nosaucu 3 matreaalus no kuriem gribeetu shalli,,ziids, kashimirs, merino ..

Pateicu, par cik cilveeks apmeklees Harrods bodi, kuraa ik gadu peerk daavanas ..tad nu arii pasuutiju,

Vispār jau cūcība neiedomājama - ja cilvēks uzcerējis dāvanā saņemt kašmira šallīti par 895 mārciņām un saņemt kaut kādu viskozi par nieka 200 mārciņām ...


Savukārt es priecājos, ka mums bija dāvaniņloterija ar ēdamām vai izdzeramām lietām.
Tik laba atmosfēra un neviens nebija apvainojies.

[Trix]

Jautājums par trūcības iemesliem. Iedzimts stulbums un IQ bik virs nulles - tur neglābs nekas, iegūta slimība - tur ir pietiekami daudz iespēju.
Bet tēma jau ne par to... Sorry par offtopiku.

[Emīlija]

pieredzējis esmu, ka reāli trūcīgie, tiekot pie naudas, to notriec bezjēdzīgos luksusa pirkumos, pēc tam tāpat iekrītot atpakaļ bedrē ar visiem saviem rēķiniem. Nē, tie nav dzērāji...
Nereti trūcīgums izmaina domāšanu (vai arī tā bija atšķirīga jau no paša sākuma un tāpēc tāds statuss iegūts).

reāli trūcīgajiem nav tādu labdaru parasti, kas ziemassvētkos/jubilejās uzdāvinātu summas, atbilstoši luksusa lietām.

[kvadra]

Esmu reiz atrunājusi vienu kolēģi no kristāla vāzes dāvināšanas kādai ģimenei, kam, pēc viņas pašas vārdiem, ar iztikšanu trūcīgi. Manuprāt, tāda dārga un dekoratīva manta drīzāk sarūgtinātu nekā iepriecinātu saņēmēju, kam naudas trūkst reāli praktiskām vajadzībām.

[ragana]

...dabūsi uz apaļāku jubileju padsmit gabalas, tad redzēs kādu dziesmu dziedāsi...  

ja jau nauda tiek dāvināta, bet aploksne nešķiet ētiski, tad es dāvanu kartes vietā drīzāk izvēlētos naudas pārskaitījumu kontā - ērti gan dāvinātājam, gan apdāvināmajam. Maksājuma uzdevumā var apsveikumu ierakstīt un viss. 21 gadsimts taču!! 
 

Un tad atskaitīties Iestādei par nedeklarētiem ienākumiem! Ha! Ha!
Bet dāvanu karšu kaudzi (gribētu jau) izmantotu liela, ļoti plāna TV iegādei.

[Mangusts]

Man dāvanu kartes nepatīk tāpēc, ka tās izslēdz pārsteiguma momentu, kas ir atverot dāvanu. Bet tas jau iepriekš tika minēts.
No praktiskā viedokļa ne vainas.
Labāk, lai man iedāvina Biļešu paradīzes/Biļešu servisa dāvanu karti, nevis biļetes, piemēram, uz Reinika koncertu.
Pati esmu izmantojusi dāvanu kartes, lai, kā Bob(i)s rakstīja, piemaksājot iegādātos lietu, kas ļoti patika, bet par pilnu cenu pirkt neņēmos.

[Luīze]

Es tā padomāju, ka nemaz negribu tādu pārsteiguma momentu pie dāvanas saņemšanas. Pat mazais bērns tagad uz visiem svētkiem gaida tikai naudu, jo krāj jaunam datoram. Bet ome uz zsv uzdāvina nevienam nevajadzīgu lego komplektu....

[dille]

Dāvana jau nav nekas tāds, kas būtu jādara obligāti, kaut vai naudas summa, ar kuru tu jau rēķinies.

Kādreiz mamma stāstīja - naudas bijis ļoti maz, divas niecīgās inteliģentu aldziņas, mēs visi sīkie mazi, mans tēvs ieguva otru augstāko izglītību, visas mājas rūpes un bijis pagrūti.
Un reizēm pēc darba un mācībām mājās pārnākot, tētis teicis - liec visus darbus pie malas, aizejam abi uz kafejnīcu (vai kino) !
Mamma atgaiņājusies - nu ko tu, ko tu, paliks nedarīts un nauda arī...
Un tad, atcerēdamās viņa teica - zini, bet tas bija tik labi, tā izrauties no ikdienas.
Toreiz cilvēki nelietoja jēdzienu - dzīves svinēšana.

Laikam to sapratu jau kā pusaudze - starp ikdienas rūpēm un darbu jūrai vienmēr jābūt vietai arī priekam.

[dille]

Pat mazais bērns tagad uz visiem svētkiem gaida tikai naudu, jo krāj jaunam datoram. Bet ome uz zsv uzdāvina nevienam nevajadzīgu lego komplektu....

Manas domas - kaut kā nejēdzīgi no vecmāmiņas gaidīt naudu un dusmoties, ja tās nav. Drīzāk palūgt, varbūt viņa var ko garšīgu izcept, kas sīkajam garšo.
Cilvēkiem (arī sīkajiem), kuri uzskata, ka viņiem vajag visu ko dārgu vai ko noteiktu sadāvināt, nedāvināt vispār neko. izspiedēji tādi.