lai nu kam te neliekas saprātīga mana ķilavu ķidāšanas maniere,kur vēl tiek novilkta ādiņa zivtelei,bet tam visam ir sens stāsts.
Kad jauniešu korim kārtējā ballīte,īsti kko cept laikam nebija laika,mož arī nemācēju...tad sapirku 2 bundžas kiļku,pasēdēju kādu,nez stundiņu ar nazi un dakšiņu,izpreparēju,sasmērēju uz klona(ha! nupat ienāca prātā varda"klona" cita izpratne-klonēta?)maizes,un saņēmu baigās uzslavas. Kā nez kādu delikatesi būtu. Gadi-1980-82.,apmēram.