Ko izdomās pieaugušie bērni, nav plānojams. Nav tādu universālu risinājumu.
Mums ir versija, ka pirmais stāvs vecākiem - viesistaba, virtuve, guļamistaba un saimniecības telpas. Otrais stāvs bērniem - katram sava istaba plus kopējā dzīvojamā. Tualete/vannasistaba katrā stāvā. Pagaidām ir apdzīvojams otrais stāvs, ieviesta pagaidu virtuve, tur arī dzīvojam, pirmais ļoti lēnām top.
Atkarībā no situācijas pēc gadiem 15 otrais stāvs ir atdalāms atsevišķi - ir sava ieeja no balkona, tikai jāpiecep ārējās kāpnes, lai ir pilnīgi nodalīts. Tad arī skatīsimies, vai kādam no puikām savilks uz ģimeni blakus, bet ne kopā [nekad mūžā! Ne ar saviem/vīra vecākiem, ne ar vedeklām kopīgu virtuvi! Man nevajag liekus kašķus], vai domāsim, kam izīrēt otro stāvu, vai beidzot izpildīšos ar stellēm un visādiem gadžetiem uz vecumu.
Amurkāņiem un citiem ir vieglāka izvēle - kamēr bērni mazi - lielāka māja ar vairāk istabām. Kad bērni aizvācas, pārdod lielo un nopērk mazāku. Mums bik cits piegājiens, jo latvietis vēsturiski būvē - ja būvē, nevis nopērk gatavu - visam mūžam.