Ko iesākt ar dusmām

[Minne]

Esmu dusmīga, ļoti dusmīga.
OK, normāla, cilvēciska emocija, bet nupat iet pāri visām robežām. Es piekasos visam, kritizēju, atrodu un uzsveru negatīvo. Gribu strīdēties, apšaubīt. Gribu konfliktēt. Nevis laižu pāri galvai, bet uzķeru mazāko iemeslu, lai strīdētos.


Vispār speciāli negribu, bet sanāk. Un es ielaižos un nesavaldos, esmu nepārtrauktā ātra aizsviluma stadijā kā tāda špicka. Nepatīku sev tāda, bet nespēju savaldīties, visu laiku rūgtums. nepatika, naids nāk laukā.


Zāles dzert, spilvenus dauzīt? Ignorēt? Jā, sports, meditācija, bet tas man šobrīd diez vai pa kaulam

[Broņa]

Man tas pats. Nedaru neko. Ļauju. Zinu, ka tam jānāk ārā. Jo agrāk biju tāda, kam visi uz galvas taisīja, nemaz nepratu dusmoties vai kaut ko sliktu pateikt otram, man visi labi bija.

[Minne]

Man tas pats. Nedaru neko. Ļauju. Zinu, ka tam jānāk ārā. Jo agrāk biju tāda, kam visi uz galvas taisīja, nemaz nepratu dusmoties vai kaut ko sliktu pateikt otram, man visi labi bija.

Tava doma - iznāks viss un tad miers?


Bet esmu gatava pat uz svešiem cilvēkiem uz ielas šņākt kā tik man kkas nepatīk. Mani kaitina gandrīz viss, un tad, kad neesmu raudulīga vai nomākta, esmu kareivīgā stadijā. Pilnīgi destruktīvi, un es riskēju pazaudēt cilvēkus

[Broņa]

Nezinu. Tev ir kaut kas cits. Tev ir iemesls. Varbūt Nāras slavinātais Pt būtu jāapmeklē? Aizej un izgāz dusmas.

[tuk]

Ja tie ir “tavi“ cilvēki, gan jau nepazaudēsi, savējiem vajadzētu saprast..., ka dusmu un aizkaitinātības iemesls jau cits. Un pati jau arī zini īsto iemeslu, to šausmīgo netaisnību.
Dusmas nav tas sliktākais, tātad Tevī ir vēl spēks un enerģija, tas labi.
Ja to enerģiju varētu izmantot kādā racionālākā nodarbē, pat nezinu, adīt vai gleznot,
kaut kur izlikt to visu, kaut kā izbļaut vai izdziedāt.
Varbūt ir kāds cilvēks ar kuru var kaut vai izklusēt...

Varbūt kāds baldrjānis vai vīgrieze ar var noderēt.
Mulķīgākais laikam būtu iedzīt tās dusmas vienkārši pagrīdē.

[Trix]

Esi izgulējusies?
Vai dzīvo hroniskā miega badā? Tad nebrīnos par aizkaitināmību un nonstopa dusmām. Tā tam būs būt.

[dip]

Labi, ka pati saproti. Visticamāk, ka pāries pēc laika. Mežā izbauroties? Triekt kādu duci šķīvju pret sienu/grīdu?

[Afrora]

Esmu dusmīga, ļoti dusmīga.
OK, normāla, cilvēciska emocija, bet nupat iet pāri visām robežām. Es piekasos visam, kritizēju, atrodu un uzsveru negatīvo. Gribu strīdēties, apšaubīt. Gribu konfliktēt. Nevis laižu pāri galvai, bet uzķeru mazāko iemeslu, lai strīdētos.

Tu vnk esi kašķīga vecene nevis dusmīga. Tu kašķi jauc ar dusmām.
Atrod dusmu cēloni. Teiksim es dusmojos uz vilcienu jo tas cūka atvilkās ar novēlošanos kādēļ es nokavēju tikšanos. Sasitu savu mīļāko krūzi jo man abas rokas kreisās.
Kolēģa priekšlikums tiešām nav gudrs, bet ja jau viņš grib pierādīt savu taisnību un es gribu pakašķēties tad ok. Kruta!

Vai tu dusmojies ka noticis tā kā noticis?? Ja tas tā, tad palīdzēt var tikai lūgšanas ... nu man tā šķiet

[Minne]

Man ir dusmas, kas izpaužas kašķos.


Mēģīnu brīžam adīt, brīžam mandalas krāsot, brīžam lasīt, bet grūti ar koncentrēšanos. Paņemu kko un pēc brīža esmu no tā viļņa prom, visu laiku nemiers un trīšanās. Uzvilkta, nervoza.


Ar miegu ir dažādi - ir periodi, kad guļu salīdzinoši labāk, ir periodi, kad nespēju aizmigt. Kad aizmiegu, tad naktī atkal mostos un nevaru vairs iemigt. Brīžam murgi.

[Afrora]

Varbūt doma par PT nemaz nav slikta?? Kā ar kādu garāku atpūtu?? Paņemt lapu un paslimot?? Nedarīt neko??

No otras puses ... ģimene sapratīs ... a ko tie citi par tevi domās, tak pofig!

[mellene88]

garāku lapu un paslimot var,ja nav jādomā par finansēm.(man nav nejausmas,kā Minnes valstii, bet mums slimošanu nepmaksā)....
kaa arii iziešana vajadziibas pēc ..kaut vai uz darbu, liek motivēties un savākties...

mandalas, adīšana, krāsošana utt. der ja esi mierīgs un nosvērts...ja nav miera dvēselei, tad es sevi iedomājoties... man tādi darbi lidotu pa gaisu svilpdami.

[tuk]

Man ir dusmas, kas izpaužas kašķos.


Mēģīnu brīžam adīt, brīžam mandalas krāsot, brīžam lasīt, bet grūti ar koncentrēšanos. Paņemu kko un pēc brīža esmu no tā viļņa prom, visu laiku nemiers un trīšanās. Uzvilkta, nervoza.


Ar miegu ir dažādi - ir periodi, kad guļu salīdzinoši labāk, ir periodi, kad nespēju aizmigt. Kad aizmiegu, tad naktī atkal mostos un nevaru vairs iemigt. Brīžam murgi.

Tas ka dusmas, tas jau normāli...
Pēc kādas neirozes jau maķenīt izklausās, varbūt tiešām der kādas zāles kādu strēķi padzert?
Tu citādi galīgi nomocīsies un tā “bumba“ tik velsies lielāka...

[Bobs]

Tie iemesli var būt daudz un dažādi. Pie sevis esmu novērojis - ja kādu brīdi sanāk katru vakaru izdzert pa kādiem 100 - 150 g alkohola, teiksim, dienas 4 - 5 pēc kārtas un tad izdomā, ka vairs nē, tad kādā 2. dienā bez alkohola sākas baigais kašķīgums, - viss tā kā mazliet kaitina. Ja neiedzer tajā vakarā, tad nākamajā dienā viss pārgājis, saule spīd spožāka un dzīve skaistāka .

[kvadra]

Derētu viss, kas stiprina nervus un raisa endorfīnus. Nezinu, kāds Tev dzīvesveids un iespējas. Vai ir iespēja pastrādāt kaut ko fizisku? Vai kā citādi kustēties. Vēl opcija būtu homeopāts, bet LABS homeopāts, ja tādu nezini, tad vismaz palietot tējas nervu sistēmai vai kaut ko no uztura bagātinātājiem. Un pāri visam - miegs, jo vairāk, jo labāk.

[taj]

Garākas pastaigas dabā, bez cilvēkiem (lai neizraisītos aizkaitinājums). Vienkārši iet pastaigāties gar mežmalu vai pa kādiem pilsētas nostūriem, kur iespējams noiet garāku gabalu.
Rakstīt dienasgrāmatu. Izrakstīt laukā to, kas sakrājas. Vai rakstīt nenosūtāmās vēstules cilvēkam, kuram ir vēlme pateikt svarīgo.