Man šī nostāja ļoti atradina 1941 gada grāmatu "escape from freedom". Pēc tam gan ir jau izveidojusies lieliska patērētāju sabiedrība, kur individuālais egoisms ir izskaudis jebkādas solidaritātes saites, bet nu kas gan var traucēt patērēt, ja nedomā par atbildību par izlaupītām valstīm, zemēm un planētu

Un vai šī būtne, kas ieslēgusies ar savu sievu savā mājiņā skaita zelta dālderus, patiesi ir cilvēks, kad Sprīdītis klauvē pie durvīm?