Jā, nu te ir tas mūžigais jautājums, vai cilvēkam, kas pats sūdīgi peld, jāmetas glābt slīkstošo, kaut arī iznākums nav paredzams. Viena daļa teiks, ka noteikti, jo brīnumi pasaulē notiek, otri - ka nekādā gadījumā, jo viena līķa vietā, visticamāk, būs divi.
Ja runājam konkrēti par āpšiem, tad tie ir plēsēji ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat kā vilki, lapsas, lāči utt. Vai ir prāta darbs tiem, kaut arī ievainotiem, tuvoties?
Nepiederu pie Matrosova fanu kluba, esmu veselā saprāta piekritēja. Esmu par to, ka palīdzēt vajag, bet tikai tad, ja zina, ko un kā darīt. Pretējā gadījumā var iznākt, ka, cenšoties izbeigt kāju izmežģījušas radības mokas, mēs viņam vēl salaužam mugurkaulu.
