Atminos, reiz bērnībā pēdējā dārziņa grupiņā, izgriezu trīs līmeņu finansu/bartera/šantāžniķošanās afēru un tiku pie Miltons džinsiem. Mutere iegludināja buktes. Es tā raudāju. Nu vot, pienāk mūsdienas. Lai kādas džīnas iepērku, un man makten tīk, ka džīni jauni, tie pa garu. A ko? Liels puika - ies un iedos. Iešūt. Un šamā paņem un iešuj ar bezkrāsainiem, nu CURI SPĪZGUĻOJOŠIEM, NU ZILIEM DIEGIEM. Va nav zos?